Nepāla pirms un pēc zemestrīces: aculiecinieka stāsts

Kad aprīļa beigās Nepālu pārņēma zemestrīce, Kristaps Jēkabsons bija viens no 42 latviešiem, kas tobrīd uzturējās šajā valstī. Nu jau trīs nedēļas viņš ir Latvijā un aizvadītajās brīvdienās ciemojās pie draugiem Koknesē. Kristaps labprāt piekrita intervijai “Staburagam.” Viņš ne tikai  dalījās atmiņās par piedzīvoto,  bet pastāstīja arī par jaunizveidoto biedrību “Tieša palīdzība Nepālai”, ar kuras starpniecību var ziedot viņa drauga dzimtajam ciematam.

— Kā tu nokļuvi Nepālā?
— Mans dzīvokļa biedrs Dipijs ir no Nepālas. Kad viņš pērn uz to pārcēlās, es puspajokam pusnopietni teicu, ka tad jau man kādreiz vajadzēs  braukt pie viņa ciemos. Tā arī iznāca. Pirms pāris mēnešiem viņš man lūdza, lai es internetā viņam palīdzu iegādāties lētākās biļetes uz mājām un aicināja arī mani līdzi. Kārdinājums bija pārāk liels, un es padevos.
— Ko tu darīji zemestrīces dienā? Vai par to iepriekš bija kādi signāli?
— Iepriekš neviens neko nezināja. Es viens pats uz desmit dienām biju aizbraucis uz kalniem. Dienu pirms zemestrīces es atgriezos, bet līdz Dipija mājām nenokļuvu un paliku nelielā viesnīcā. Nākamajā dienā aptuveni pusotru stundu pirms zemestrīces zvanīju draugam, lai viņš atbrauc man pakaļ. Dipija mājā tūliņ sēdos pie datora, lai uzrakstītu vēstules mājiniekiem, un tad sākās zemestrīce... Vienkārši sāka vibrēt dators, pazuda elektrība... Zemestrīce ilga apmēram pusminūti, un, atklāti sakot, es tai nespēju noticēt. Dipijs pats bija projektējis savu māju, un tā uzcelta, ievērojot drošības noteikumus, tāpēc zemestrīces postījumi tai gāja secen, pat puķupodi no palodzes nenokrita. Toties ārā pavērās baiss skats — māju drupas, cilvēku panika, blakus sabrukusi vistu kūts... Trīs cilvēkus no drupām izdevās izvilkt, vienu neatrada... Pēc zemestrīces cilvēki vēl nedēļu dzīvoja teltīs, jo baidījās no atkārtotas zemestrīces. Mēs mājās atgriezāmies pēc četrām dienām. Protams, ir dīvaina sajūta staigāt pa ielu un redzēt, ka nav vairs to māju un veikalu, kuros es vēl pirms dažām dienām biju.
— Maija sākumā tu ar Dipiju atgriezies Latvijā un nodibināji fondu “Tiešā palīdzība Nepālai”. Kāds ir šīs biedrības mērķis?   
— Kas nav izjutis zemestrīces sekas, nevar iedomāties, kā tas ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt nelielam Nevari ciematam Katmandu ielejā  Čitrapuri. Zemestrīces laikā tur tika iznīcināts 30 māju, 40 ģimeņu palika bez pajumtes. Dipijs zemestrīcē zaudēja sešus radiniekus un personiski pazīst vairākus cilvēkus, kuri zaudēja visus tuviniekus.  Tāpēc nolēmām palīdzēt kaut ar mazumiņu. Mūsu mērķis ir tieša palīdzība Nepālai no Latvijas bez valstisku un nevalstisku organizāciju sadarbības un iejaukšanās.
Šobrīd palīdzību un līdzekļu sadali Nepālā ietekmē politiķu pretlikumīga rīcība, novedot pie naudas līdzekļu pazušanas. Palīdzība cilvēkiem noris tikai  mutiski — politiskajās diskusijās, kā un kur sūtīt palīdzību.
— Nebaidāties, ka kāds var iedomāties, ka negodprātīgi izman­tosiet naudu?
— Mūsu darbība būs caurskatāma www.facebook.com grupā “tiešā palīdzība Nepālai”. Tur būs pārskats gan par visiem ziedotājiem, gan saņemtajiem līdzekļiem, kā arī konkrētu cilvēku apliecinājums, ka viņi palīdzību saņēmuši. Mēs būtu pateicīgi, ja ziedotu kaut pāris eiro, jo cietušajiem tā ir liela nauda. Piemēram, ģimenei dienā par 5 eiro iznāk kārtīga ēdienreize. Mēs palīdzēsim tikai ar naudu, jo katrai ģimenei pašai ir labāk zināms, kas vajadzīgs.  
— Ja tevi Dipijs vēlreiz aicinās uz Nepālu, brauksi? Nebūs bail?
— Noteikti braukšu. Es apsolīju ciemata iedzīvotājiem, ka nākamgad noteikti atbraukšu, jo viņi mani gaidīs. Mani tur ļoti sirsnīgi uzņēma gan viss ciemats, gan Dipija ģimene, kura prombraucot īpašā rituālā deva svētību, iezīmēja pieri, iedeva arī ceļanaudu. Viņiem tā pieņemts. Jutos, kā ieguvis jaunu ģimeni. ◆

Varbūt arī jūs varat ziedot kādu eiro, kaut mazumiņu.

Banka: Swedbank.
Saņēmēja vārds/nosaukums: TIEŠĀ PALĪDZĪBA NEPĀLAI BIEDRĪBA.
Konta nr.: LV20HABA0551040086944.
Saņēmēja ID: Organizācija.
Reģ. nr.: 4008237728.

Visu rakstu lasiet "Staburaga" 22. maija numurā.

Ceļošana