Vasaras bilance — 7955 kilometri

Rīt beidzas biedrības “Latvijas Piļu un muižu asociācija” Latvijas valsts simtgadei veltītā akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, kas sākās 1. maijā. Tajā iesaistījās arī koknesieši Ingrīda un Māris Grūbes.

Biedrība aicināja ikvienu piedalīties akcijā,  viesojoties 69 objektos, lai iepazītu to saimnieciskās un radošās dzīves lomu, kā arī nozīmi valstiskuma veidošanā. — Mēs savu uzdevumu izpildījām par 100 procentiem, — smej Ingrīda un stāsta, ka akciju noslēguši jau 1. septembrī.

Lai kļūtu par tās dalībnieku, bija  jāsaņem apceļotāja karte un jāsāk ceļot.

Akcijā bija pārstāvētas gan sevi pierādījušas un labi zināmas pilis un muižas, gan nesen durvis vēruši un vēl tik labi neiepazīti objekti. Ierodoties ar apceļotāja karti jebkurā no akcijas pilīm vai muižām, tajā iespieda zīmogu.
Šī bija pirmā Ingrīdas un Māra piedalīšanās biedrības rīkotajā akcijā. — Kādēļ gan neizmantot iespēju būt gaidītiem vietās, kur citreiz pat neiedomātos iebraukt!? —  tā par iesaistīšanos ceļojuma maratonā saka Ingrīda. Turklāt vasaru solīja lietainu, tāpēc piļu un muižu apmeklēšana Grūbju pārim šķita ideālākais vasaras piedzīvojums.  Par akcijā  piedzīvoto, redzēto, gūto — saruna ar Ingrīdu.

Brīvdienu ceļotāji
— Kā plānojāt savu maršrutu?

— Jau  sākumā nolēmām, ka apskatīsim visus akcijas objektus. Mar­šrutus plānoja vīrs, bet mans uzdevums bija visu publicēt sociālajos tīklos, katru vietu nofotografējām un aprakstījām. Tā teikt — vēsturei un kontaktiem! Protams, plānojot maršrutu, bija jāņem vērā katras vietas noteikumi, jo objekti bija  visdažādākie — privātpersonām piederoši, tādi, kuros ir skolas, muzeji, citas iestādes, arī tikai drupas, viesnīcas (jāsaskaņo darba laiki, jāsazvana cilvēks, kurš atvērs vasarā skolas durvis un arī pastāstīs), bija jārēķinās, ka privātās muižas nav visu laiku atvērtas apskatei, turklāt vasara ir kāzu laiks —  muiža apskatei var būt slēgta.
Ņemot vērā, ka esam strādājošie, apskatīt muižas un pilis varējām galvenokārt tikai brīvdienās, divas reizes nakšņojām tālu no mājām — Liepājas un Cēsu pusē, lai paspētu visu maksimāli apskatīt un netērēt laiku ceļam. Pēc katras apskatītās vietas savas emocijas pierakstījām un vakarā sarēķinājām nobrauktos kilometrus. Nešaubījāmies, ka to būs daudz — akcijas laikā nobraucām 7 955 kilometrus.
— Vai atceraties savu pirmo apskates objektu?
— Akciju sākām 1. maijā, lietainā dienā Latgales pusē, Lūznavas muižā. Tur nekad nebijām bijuši, ļoti patika. Darbinieki bija ļoti atsaucīgi un gatavi akcijai — te tikām pie pirmā zīmodziņa akcijas lapā.
— Vai visos paredzētajos objektos bijāt pirmo reizi?
— Nē. Daudzas muižas jau bijām skatījuši iepriekš, piemēram, Skrundas muižā svinējām savas kāzas, Gārsenes pilī Māris vasaras pavadīja dejošanas nometnē, Dikļos, braucot ciemos pie draugiem, bijām vairākas reizes, arī Ventspilī un Siguldā bieži esam bijuši. Sākot akciju, nolēmām, ka esam apceļotāji un mums viss jāskata citām acīm! Tātad sākām visu no gala!

Katra vieta — pārsteigums
— Vai ir kāda muiža, kurā vēlētos atgriezties vēlreiz?

—  Patiesībā pēc gandrīz visu piļu un muižu apskatīšanas pirmā doma bija, ka mēs te noteikti atbrauksim vēlreiz — uz kādu koncertu, pasākumu, lai atpūstos, jo akcijas laiks neļauj īpaši daudz laika veltīt tikai vienai vietai — tas drīzāk ir tikai ieskats, lai radītu vēlmi atgriezties. Tēlaini runājot, katra objekta apskate bija  nevis punkts, bet komatiņš!
— Kāds ceļojuma laikā  bija jūsu lielākais pārsteigums?
— To viennozīmīgi nevar formulēt. Pārsteigums bija katras pils vai muižas apmeklējums — nekad jau nevarēja zināt, ko ieraudzīsim aiz vārtiem vai aiz ceļa līkuma. Mūs izbrīnīja, ka Latvijā  ir ļoti daudz skaistu vietu, atbalstošu pašvaldību un uzņēmīgu cilvēku. Ceļojuma laikā ieguvām daudz draugu un domubiedru, ar kuriem sazināmies sociālajos tīklos. Katrā vietā bija kaut kas īpašs —  mūs pārsteidza Jelgavas pils gida brīnišķīgais stāstījums, Jērcēnmuižas ozolzīļu kafija, Krustpils pils interesantais audiogids, Abgunstes muižas radošums, Rankas muižas šarms un atvērtība, sarunas, viesmīlība! Lai visu veiksmīgi apskatītu, jākomunicē ar ļoti daudziem cilvēkiem visās Latvijas malās. Bijām atvērti visam un pretī saņēmām tieši to pašu — daudzās vietās šķīrāmies ar buču uz vaiga, esam svinējuši muižas saimnieces dzimšanas dienu, runājuši par ticību, taustījuši vissenākās stikla rūtis, kāpuši bēniņos un līduši pagrabos. Esot lielās grupās, nekad tik lielu atvērtību nevar saņemt!
Valdzina sievišķīgi haotiskā Stāmeriena
— Ja rastos iespēja, vai paši iegādātos kādu pili?
— Ar baltu skaudību priecājamies par tiem, kuri ir atstājuši “savas vieglās dienas”, rakuši, tīrījuši, atjaunojuši, rakstījuši projektus,  pavadījuši un pavada laiku neredzamos tīrīšanas un ravēšanas darbos, lai saglābtu to skaistumu, kas bija lemts pazušanai. Tā nav mirkļa iegriba, bet izvēle uz mūžu, kurā iesaistīti arī bērni, ģimene. Jā, mēs arī tā gribētu, ja būtu nedaudz jaunāki.
— Vai, apceļojot pilis, bija brīži, kad gribējās pārtraukt ceļojuma maratonu?
— Ceļošanas maratona nogurumu sākām just, kad bija palikušas pēdējās trīs apskates vietas — Koknese (tās jau mājas!), Gaujiena un  Skaistkalne. Uz Skaistkalni aizbraucām 1. septembrī, kad skola vēl smaržoja pēc gladiolām un asterēm. Tur satikām brīnišķīgu dežuranti, kuras optimisms un dzīvesprieks mūs pamatīgi uzmundrināja. Pienākot nākamajām brīvdienām, sapratām, ka tomēr kaut kā pietrūkst!
— Ja tu būtu princese, kur tu izvēlētos dzīvot?
— Labprāt dzīvotu Stāmerienas pilī — kaut kas tajā ārēji ir tik sievišķīgi haotisks!

Solījums noteikti  jātur!

— Vai ceļojuma laikā gadījās arī kādi kuriozi?
— Nezinu, vai to var saukt par kuriozu, bet piļu sakarā esam kļuvuši par “preses zvaigznēm”. Vērgales muižā mūs pārtvēra Liepājas puses žurnāliste — tā tapa intervija laikrakstam “Kursas Laiks”.
— Kāds, jūsuprāt, ir akcijas ieguvums?
— Vasara tik ātri pagājusi, bet iespaidu no apceļošanas ir milzumdaudz! Secinājām, ka galvenā katras vietas “sāls” ir akcijas laikā  satiktie cilvēki. Var būt ļoti skaista celtne, bet bez dvēseles, var būt tikai neliels tējas namiņš vai drupas, bet, ja tur sastopi cilvēkus atvērtām sirdīm  un mīlestību pret to vietu, kurā viņi mājo, strādā un sapņo —  tā dzīvo! Te īpašs stāsts varētu būt par uzņēmīgajiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās muižās (Ārendoles, Tāšu, Rankas, Padures muižas), veltot to atjaunošanai savu dzīvi. Papildu informāciju par viņiem varēja uzzināt arī žurnālā “IR’’. To izlasījuši, jutāmies zinošāki, tiekoties ar saimniekiem. Akcijas laikā  bija arī lieliska iespēja apmeklēt visdažādākos muzejus! Ekspozīcijas tajos ir fantastiskas.

Tagad atliek tikai gaidīt akcijas noslēguma izlozi 8. novembrī. Ja veiksme nebūs mūsu pusē, centīsimies ielūgumus iegādāties paši, jo visas akcijas laikā, šķiroties no muižu un piļu viesmīlīgajiem izrādītājiem, teicām, ka tiksimies ballē, kura notiks 25. novembrī. Solījums jātur! Īsi sakot, akcijas ieguvums — lepnums par brīnišķīgajām jaunatklātajām vietām Latvijā un satikto cilvēku uzdrīkstēšanos!

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20171021-1214-latvijai100.jpg

Ceļošana