Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Solis pretī sapnim

“Kad sāc pat sapņos gleznot, ir jārīkojas! Jāpasper tas viens mazs solītis pretī savam sapnim,” saka Sandra Ciprusa. Viņa vairāk nekā divdesmit gadu nav pat uzdrošinājusies pieskarties krāsām un otām, bet tagad Sēlpils kultūras namā iekārtota Sandras pirmā gleznu izstāde “Sapņa ceļš”. Aprīļa vidū tā būs skatāma Secē — Sandras dzimtajā pusē.

Sandra ir kuplās Taškānu ģimenes, kuru Latvija iepazina šovā “Dziedošās ģimenes”, vecākā meita. Dzimusi un augusi Secē trīspadsmit bērnu ģimenē, ieprecējusies Sēlijā un, kā pati saka, šajā vietā jau iesakņojusies — te ir viņas ģimene: vīrs Raitis, meita Inta (22 gadi) un dēls Intars (19 gadu), te ir viņu pašu rokām būvētā māja. Te Sandra jau divus gadu desmitus dejo tautasdeju kolektīvā “Sēļu zeme”.

“Gleznot man ļoti patīk, citādi jau nesanāktu,” saka jaunā māksliniece. “Ļoti aizraujos — uzlieku vārīties kartupeļus, bet tad, kad tie jau sāk cepties, saprotu, ka jāatraujas. No rīta visu apdaru, vīrs un dēls dodas savās gaitās, es sāku gleznot. Šķiet, ka pagājis tikai mir­klis, bet jau ir tumšs ziemas vakars, un manējie tūlīt būs mājas, jāsteidz gatavot vakariņas, jākurina māja.”

Vairāk lasiet laikraksta "Staburags" 12. marta numurā.

Vaļasprieks