Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīve ar citādu maizi

Šobrīd Latvijā ir ap 1500 bērnu un 7000 pieaugušo, kuriem noteikta diagnoze: celiakija —
ģenētiska autoimūna saslimšana, ko izraisa kviešu, rudzu un miežu olbaltuma nepanesamība. Šādiem slimniekiem nepieciešama īpaša un speciāli izstrādāta diēta. Kāda situācija ir Aizkraukles reģiona pirmsskolas izglītības iestādēs un kā tur tiek galā ar slimo bērnu ēdināšanu?

Šobrīd bērniem, kuriem ir celiakija, valsts mēnesī piešķir 75 latus lielu pabalstu, kas paredzēts bezglutēna pārtikas produktu iegādei. Pabalstu var saņemt bērni līdz astoņpadsmit gadu sasniegšanai. Lai pabalstu saņemtu, noteikti vajadzīga pediatra — gastroentero­loga izziņa, ka noteikta šāda diagnoze. Šī izziņa ir derīga tikai divus gadus, pēc tam jāveic atkārtota izmeklēšana un analīzes.
Patlaban vienīgā celiakijas ārstē­šanas metode, ko atzīst speciālisti visā pasaulē, paredz slimnieku uzturā nelietot visus glutēnu saturošus pārtikas produktus pilnībā.
Kad glutēns jeb lipeklis iekļūst slimnieka organismā, sākas auto­imūns process: imūnā sistēma sāk “uzbrukt” tievo zarnu gļotādai, tā atrofējas un pārstāj uzsūkt no pārtikas uzturvielas, kas pēc tam izraisa citas saslimšanas. Ja cilvēkam ir alerģija pret graudaugiem, tā izpaužas nekavējoties — sākas elpošanas nepietiekamība, nātrene vai tūska. Celiakijas gadījumā reakcija uz glutēnu var izpausties pēc dažām stundām vai dienām — sākas caureja, vemšana, izsitumi. Reakcijas var nebūt vispār, tomēr sākas slēpti organisma bojājumu procesi. Slimniekiem aizliegts lietot uzturā maizi, putras, makaronus un citus produktus, kuru sastāvā ir graudaugi.
Glutēns ir proteīns, kas ir kviešos, rudzos, miežos un auzās.  Uzturā var lietot glutēnu nesaturošus produktus: speciālu maizi, makaronus, konditorejas izstrādājumus, kas ir diezgan dārgi. Dzirdēts, ka nereti bērnus, kuriem ir celiakija vai kāda alerģiska saslimšana, neņem bērnudārzā, arī problēmu dēļ, kas rodas, piemērojot īpašu ēdienkarti. Ministru kabineta noteikumi nr. 172 paredz, ka bērniem ar šo slimību izglītības iestādēs jāno­drošina atsevišķa ēdināšana, tomēr joprojām ir tikai dažas mācību ie­stādes, kas šos nosacījumus ievēro.

Raksta turpinājumu lasiet laikraksta "Staburags" 26. jūlija numurā.

Veselība