Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mobings jeb emocionālā vardarbība darbavietā

Mobings jeb emocionālā vardarbība darbavietā — tas nav uzkrītoši redzams kā fizisks pāridarījums, taču cilvēku spēj sagraut pakāpeniski, liekot izzust pašcieņai, pārliecībai par saviem spēkiem, varēšanu, ietekmēto cilvēku pārvērst īstā “nervu kamolā”, kurš vienmēr ir stresains un nervozs. Savu pieredzi redakcijai uzticēja Ilze (ētisku apsvērumu dēļ vārds ir mainīts).

Par upuri var kļūt jebkurš
“Vārdu “mobings” pirmo reizi dzirdēju pirms aptuveni astoņiem gadiem, mācoties augstskolā, kad gatavoju kursadarbu par agresivitātes veidiem skolā. Teorētiski mobingu skaidro kā psiholoģisko teroru darbavietā, kas izpaužas kā naidīga un neētiska uzvedība, kuru sistemātiski vērš galvenokārt pret vienu indivīdu, kurš mobinga situācijas rezultātā tiek padarīts bezpalīdzīgs un neaizsargāts. Šādas biežas un ilgstošas naidīgas uzvedības rezultātā ievērojami pasliktinās indivīda garīgais, psihosomatiskais un sociālais stāvoklis. Agrāk, lasot teoriju par šo agresivitātes veidu, klusībā nodomāju, ka droši vien mobinga upuris vairāk vai mazāk pats ir vainojams, ka pret viņu tā izturas, jo dzīvoju pēc principa: visi man labi bija, kad es pati laba biju. Taču, kā izrādījās, ne vienmēr šis princips darbojas.
Esmu strādājusi vairākos uzņēmumos, ir bijuši dažādi priekšnieki un kolēģi, taču nevienā no darbavietām “uz savas ādas” mobingu nebiju izjutusi. Ikreiz, dzirdot par to runājam kādā televīzijas raidījumā vai lasot presē, nodomāju: tas ir kārtējais no mušas uzpūstais zilonis! Par mobingu droši vien runā cilvēki, kuriem negribas strādāt un attīstīties, bet peldēt pa straumi un turpināt sēdēt savā mīkstajā krēslā. Nekā, mīļie! Izrādās, par mobinga upuri var kļūt arī radoši, strādāt un attīstīties griboši cilvēki, kuriem ideju pilna galva. 

Priekšnieku teroristu sastop valsts iestādē
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas viceprezidente Eva Selga uzskata, ka biznesa vidē mobings nav tik ļoti izteikts, tas varētu vairāk izpausties valsts iestādēs, jo tām nav konkurentu un darbinieki pieraduši visu mūžu rotēt zināmajā sistēmā, pārāk neuztraucoties par nākotni. Ja cilvēks nav pietiekami nodarbināts, rodas labvēlīga situācija intrigām un kolēģu terorizēšanai. Šķiet, šis ir mans gadījums, jo iepriekšējās darbavietas bija privāti uzņēmumi, kur neko tādu nepiedzīvoju. Taču vieta, kurā  priekšnieka terorista mobingu izbaudu “uz savas ādas” visā krāšņumā, ir valsts iestāde. Kad sāku strādāt jaunajā darbavietā, nezināju, kas mani sagaida.

Vairāk lasiet laikraksta "Staburags" 2014. gada 9. decembra numurā.

Veselība