Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pacientu rindu mazināšanai un C hepatīta ārstēšanai novirzīs vēl 22 miljonus eiro

Valdība otrdien atļāva Veselības ministrijai (VM) lielāko daļu jeb 22,06 miljonus eiro no uz budžeta deficīta rēķina iegūtajiem 34,3 miljoniem eiro novirzīt rindu mazināšanai uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem.

Valdība jau decembrī ļāva budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu 12,26 miljonu eiro apmērā izmantot reformu īstenošanai, lai uzlabotu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamību. Arī šie 12,26 miljoni ir iegūti uz budžeta deficīta rēķina.

Kā pamatojumu papildu finansējuma nepieciešamībai VM jau atkal norāda to, ka Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairāk nekā miljardu eiro priekšlaicīgas iedzīvotāju mirstības dēļ, savukārt valsts budžets tikai neiekasētajos darbaspēka nodokļos, neskaitot citus nodokļu veidus, zaudē vairāk nekā 431 miljonu eiro. Valstī ik gadu mirst vairāk nekā 28 000 cilvēku, no kuriem katrs ceturtais miris priekšlaicīgi, proti nesasniedzot 65 gadu vecumu. Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais līdz 64 gadu vecumam zaudē 13 sava mūža gadus.

Nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus veselības profilakses un veselības aprūpes pakalpojumus, tautsaimniecība atgūs daļu no zaudētā finansējuma, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda VM.

Ministrijā skaidro, ka, ieguldot papildus valsts līdzekļus 16,6 miljonu eiro apmērā, būs iespējams uzlabot pieejamību sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Plānots, ka, nodrošinot šo finansējumu, papildus speciālistu konsultācijas varēs saņemt 270 200 pacientu, papildu ambulatoros izmeklējumus - vēl 328 000 pacientu, bet dienas stacionāra pakalpojumus - vēl papildus 62 400 pacientu. Tāpat ar šo finansējumu papildu 70 000 pacientu varēs saņemt ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus.

VM gan vērš uzmanību, ka palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, sagaidāms, ka daļa no iedzīvotājiem, kuri pakalpojumus saņem veicot privātus maksājumus, turpmāk izvēlēsies saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus. Līdz ar to VM saredz, ka rindu mazināšanai katru gadu vajadzēs vēl papildu 24,8 miljonus eiro. Kā otrdien žurnālistiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša, minētie 24,8 miljoni eiro gadā nāks no kopējā finansējuma pieauguma veselības aprūpei, ņemot vērā, ka kopējiem valdības tēriņiem veselībai ir jāpieaug no mazāk nekā 10% līdz 12%.

Tomēr papildus iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu apjomu ierobežo arī ārstniecības iestāžu spēja sniegt nepieciešamos pakalpojumus valsts pasūtītajā apjomā. Tam pamatā ir faktiskajai tirgus cenai neatbilstošs pakalpojuma apmaksas tarifs, galvenokārt darba samaksas jomā, norāda VM.

Lai nodrošinātu piedāvājuma palielinājumu, nepieciešams pakāpeniski palielināt ārstniecības personu darba samaksu, tādējādi ārstniecības personām radot apstākļus izvēlēties sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus maksas pakalpojumu vietā.

Ministrijā skaidro, ka līdz ar to sekmīgai reformu turpināšanai, kas tieši ietekmēs pakalpojumu pieejamības palielināšanu un iedzīvotāju tiešo maksājumu samazināšanu, nepieciešams novirzīt finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai 2018. un 2019.gadā 150 miljonu eiro apmērā ik gadu, kas pieejamā finansējuma apjomā būs jānodrošina vispārējās veselības aprūpes reformas ietvaros.

Otrs šī gada reformu virziens ir kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošana C hepatīta pacientiem. Tādejādi tiek turpināta 2016.gadā uzsāktā reforma medikamentu pieejamības nodrošināšanā.

Plānots, ka papildu finansējums 5,5 miljonu eiro apmērā ļaus ārstēšanu ar bezinterferona terapiju papildus nodrošināt 203 pacientiem jeb 30% no C hepatīta pacientiem, kuriem aknu bojājumi ir pēdējās divās stadijās. VM šādi cer samazināt mirstību no C hepatīta par 8%, kā arī samazināt kopējo inficēto skaitu.

Jau ziņots, ka veselības ministre cer mediķu atalgojuma palielināšanai 2018.gadā piesaistīt 150 miljonus eiro.

Ministre ir uzstādījusi mērķi ārstu atalgojumu līdz 2023.gadam divkāršot, proti, lai tas sasniegtu 1600 eiro. Viņa norādīja, ka šogad naudas pieticis tikai atalgojuma palielināšanai saistībā ar minimālās algas celšanu, tomēr 2018.gadā viņa vēlētos, lai lielākā daļa no papildu finansējuma veselības aprūpei tiktu novirzīta atalgojuma palielināšanai. Čakša cer, ka šim mērķim izdosies iegūt 150 miljonus eiro.

Vaicāta, kur šādu naudu ņemt, ņemot vērā, ka nākamgad papildus veselībai izdevās piesaistīt aptuveni 60 miljonus eiro, no kuriem puse ir uz budžeta deficīta rēķina, Čakša norādīja, ka, ja izdosies pierādīt, ka uz budžeta deficīta rēķina iegūtie līdzekļi ir izmantoti pareizi, tad 2018.gadā no budžeta deficīta veselības aprūpe varētu iegūt 100 miljonus eiro. Fakts, ka valdība kā savu 2018.gada prioritāti ir izvirzījusi veselības aprūpi, ministrei liek domāt, ka atlikušo summu izdosies iegūt.

Veselība