Sargi sevi – C hepatīts nesaudzēs!

Anda, 40. gadus jauna, piecu bērnu māmiņa ar izglītību medicīnā - šobrīd mājsaimniece. Rolands, 37.  gadus jauns vīrietis, precējies, divu bērnu tēvs - izbijis pašvaldības policijas darbinieks, šobrīd veiksmīgs uzņēmējs. Zigmārs, trīs bērnu tēvs, sportists un aktīvā dzīvesveida piekritējs - nekad nav lietojis narkotikas. Dace, 30 gadus jauna, vientuļā māmiņa, audzina 7 gadus vecu puisēnu. Kas šos cilvēkus vieno? Sabiedrībā iesakņojušies aizspriedumi un kopīga diagnoze – vīrushepatīts C.

No hepatīta C neesam pasargāti
Jau sen ir mainījušies spēles noteikumi –šobrīd C hepatīts skar ne tikai sociāli nelabvēlīgās personas un riska grupas profesiju pārstāvjus (ārstus, policistus, manikīra speciālistus), bet ikvienu sabiedrības locekli, kurš aktīvi socializējas un izmanto virkni plašākai sabiedrībai pieejamus publiskus pakalpojumus.
Diemžēl, C hepatīts ir kļuvis par skarbu realitāti – katram 531 Latvijas iedzīvotājam ir šī slimība, tikai ne visi par to zina, jo C hepatīts progresē nemanāmi, bez īpaši izteiktiem simptomiem, līdz ir radušies aknu bojājumi, kurus vairs nevar novērst.
C hepatīts ir biežākais aknu cirozes un aknu vēža cēlonis. Ja šo slimību neārstē, 75 līdz 85% pacientu progresē hroniski aknu bojājumi, 10 līdz 15% pacientu attīstītās aknu ciroze, bet aptuveni 1 līdz 4% pacientu katru gadu saslimst ar aknu vēzi (hepatocelulāro karcinomu). Daudziem pacientiem nepieciešama aknu transplantācija. Neārstējoties, 10 līdz 20% vīrushepatīta C pacienti turpmākajās divās desmitgadēs var mirt no aknu bojājumiem.

Par C hepatīta izplatību
Apmēram 150 miljoni pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar vīrushepatītu C.  Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas datiem 2012.gadā Latvijā ar hronisku C hepatītu oficiāli reģistrēts 1361 pacients, kurš uz nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju ir ievērojams skaitlis, ņemot vērā to, ka aizvien palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri par inficēšanos ar šo saslimšanu nenojauš, jo nav veikuši nepieciešamās analīzes tā diagnosticēšanai. Katru gadu Latvijā ar hronisku C hepatītu tiek reģistrēti 1300-1500 pacienti.
          
Lai diagnosticētu HCV nepieciešams veikt anti-HCV analīzes, kuras uzrāda izstrādātās antivielas pret HCV. Lai analīzes būtu pavisam precīzas, pozitīva rādījuma gadījumā nepieciešama padziļināta izmeklēšana – C vīrusa koncentrācijas noteikšana asinīs, kā arī tā genotipa izšķiršana un papildu hepatologa konsultācijas.

Anda, 40.gadus jauna piecu bērnu māmiņa, ar izglītību medicīnā - šobrīd ir mājsaimniece, kura aktīvi audzina savas atvases un par savu diagnozi uzzināja īsi pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas :
Neskatoties uz lielo triecienu un šoku par saslimšanu, tas neatturēja Andas ģimeni no lēmuma dot dzīvību arī piektajam mazulim, lai gan pastāvēja risks infekcijas pārnesei no mātes uz bērnu.
„Protams, ar vīru bijām noraizējušies par iespējamo risku, taču pēc pārbaužu rezultātu saņemšanas, noskaidrojās, ka bērnam C hepatīta draudi ir minimāli. Kopā ar mediķiem izlēmām, ka bērniņš nāks pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, kas mazināja inficēšanās iespējamību un radīja drošības sajūtu arī mums”, atzīst Anda.
Konkrētu situāciju, kurā varētu būt inficējusies ar C hepatītu Anda neatminas, taču viņai ir aizdomas, ka tas tika iegūts pirmo dzemdību laikā asins pārliešanas rezultātā (visi bērniņi ir dzimuši priekšlaicīgi, tāpēc asins pārliešana katrās dzemdībās bijusi nepieciešamība), vai arī strādājot ar pacientiem kā medmāsai slimnīcā, kādas medicīniskas procedūras laikā. Par spīti hepatītam un tā izraisītajām veselības problēmām Anda joprojām ir starojoša un aktīva sieviete, kura negrasās padoties slimības radītajiem šķēršļiem, cerot, ka arī viņai kāda no C hepatīta ārstēšanas terapijām būs piemērota un C hepatīts ar laiku tiks uzveikts.

Rolands, 37 gadus jauns vīrietis, precējies, divu bērnu tēvs – izbijis pašvaldības policists – šobrīd veiksmīgs uzņēmējs :
„Strādājot pašvaldības policijas dežūrdaļā bieži vien nācās saskarties ar situācijām, kurās jāatrisina nekārtību cēlāju strīdi, kuru neizbēgama sastāvdaļa ir traumas, asinis un ievainojumi,” stāsta Rolands. Rolands pieņem, ka C hepatītu ir ieguvis, strādājot pašvaldības policijā un inficējies risinot kādu no konfliktsituācijām, kuru darba laikā bijis ne mazums. „Sākotnēji nesapratu, kas ar mani notiek, veselība pasliktinājās dramatiski – zuda darbaspējas, nemitīgi vajāja nogurums un garastāvokļa maiņas, neiecietība pret apkārt notiekošo pastiprinājās. Šobrīd ar terapijas palīdzību hepatīts ir uzveikts, taču baiļu sajūta, ka slimība var atsākties ar jaunu sparu nepamet, tāpēc regulāri dodos pie ārsta, bažīgi skaidro Rolands.

Zigmārs, daudzbērnu ģimenes tēvs, sportists un aktīvā dzīvesveida piekritējs – nekad pastiprināti nav lietojis alkoholu :
”Par to, ka man ir C hepatīts uzzināju, kad devos uz Valsts asinsdonoru centru (VAC) nodot asinis. Visu dzīvi esmu aktīvā dzīvesveida piekritējs, nekad neesmu smēķējis vai lietojis narkotikas, arī alkoholu praktiski nelietoju, ja vien kādos svētkos laba vīna glāzi, stāsta Zigmārs. Esmu atbildīgs par savu ģimeni un bērnu veselību un labklājību, tālab ik dienu domāju par to, lai pasargātu savus tuviniekus un līdzcilvēkus no šīs infekcijas. Piemēram, mums aptieciņā neatņemama sastāvdaļa ir cimdi, lai jebkuras brūces apkopšanā nenotiktu asiņu saskare, savu zobu birsti un nagu šķērītes turu bērniem nepieejamā vietā.
Es nekad nebūtu domājis, ka ar mani kas tāds notiks un, visticamākais, ka C hepatītu tik laicīgi atklāju tikai pateicoties tam, ka ziedoju asinis, jo tajā brīdī man vēl nebija slimības izraisītā noguruma. Šobrīd kopā ar savu ārstu Latvijas Infektoloģijas centrā meklējam labāko risinājumu slimības ārstēšanai.”

Dace, 30 gadi, vientuļā māmiņa, viena audzina 7 gadus vecu puisēnu:
„Zinu, ka ar C hepatītu inficējos pēc zobārsta apmeklējuma, taču pierādīt to nespēju. Šoks par notikušo bija milzīgs, un situācija grūti aptverama, jo esmu viena pati ar bērnu, kas nozīmē, ka finansiālu resursu ārstēšanai man nav. Tāpēc šobrīd ārstēšanās terapiju uzsākt nespēju, jo vienkārši nevaru to atļauties. Līdzmaksājums ārstēšanās kursam ir pārāk milzīgs slogs mūsu ģimenei. Ceru, ka drīzumā tiks pieņemts lēmums par 100% medikamentu kompensāciju, lai ārstēšanos varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, jo slimība progresē. Esmu domājusi par to, ka slimības saasināšanās gadījumā neatliks nekas cits kā doties uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, kur C hepatīta ārstēšana ir apmaksāta,” nosvērti stāsta Dace.

Latvijas Infektoloģijas centra virsārste infektoloģe, hepatoloģe Velga Ķūse: „C vīrushepatīts ir ļoti izplatīta slimība gan pasaulē, gan Latvijā. Kā ārsts, kurš ikdienā strādā ar pacientiem uzsveru, ka C vīrushepatīts nav tikai kādas konkrētas ļaužu grupas slimība, tas skar gan jaunus, gan vecus, nešķirojot sociālo stāvokli, dzimumu, tautību. Principā šī infekcija var skart ikvienu, ja notiek kontakts ar inficētām asinīm, tas nozīmē, ka C vīrushepatīta nēsātāja vai slimnieka asinis nonāk cita cilvēka organismā caur brūcēm, seksuālā ceļā, lietojot kopējus manikīra piederumus, šļirces, dažādus instrumentus, kuri nav dezinficēti, sterilizēti. Agrāk arī asins un to preparātu pārliešana bija riska moments. Tagad tas nav aktuāli, jo ir jutīgas metodes, ko pielieto, lai asinis un to preparātus pārbaudītu.

C vīrushepatīta profilaksei vakcīnas nav, tālab vislabākā profilakse ir ārstēšanās – izārstējot sevi, pasargāt līdzcilvēkus no slimības tālākas izplatīšanās. Ikvienam iesaku, veicot veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, lūgt izmeklēt arī uz C vīrushepatītu.”

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis: „C hepatīts ir viens no aktuālākajiem vīrusu slimību tematiem pasaulē. Ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka pret C hepatītu un pret herpes vīrusu nebūs vakcīnu, tādēļ daudz lielāka nozīme ir profilaksei, iespējai izvairīties no slimības izsaucēja, nepieciešamībai samazināt asins transfūziju apjomus Latvijā un visā pasaulē. Arvien lielāka nozīme ir cilvēku informētībai, zināšanai, veselības pratībai jau sākot no skolas vecuma.

Šobrīd dzīvojam laikposmā, kad pasaules medicīnā ienāk jauni inovatīvi medikamenti, kas lielā mērā varētu risināt C hepatīta problēmu. Jādomā, ka pēc diviem gadiem šie medikamenti sasniegs arī Latviju. Šī jaunā medikamentu paaudze nozīmē lielas pārmaiņas virusoloģijā, jo, iespējams, mainīs cilvēka viromu. Pasaules medicīna tieši virusoloģijā stāv lielās vēsturiskās krustcelēs.”

Pieredze