Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Klusie līdzzinātāji

Nedēļa sākās ar masveida psihozi. “Viena tante teica” un sociālajos tīklos izplatīja informāciju, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) paziņojis, lai nepērk citrusaugļus, īpaši izceļot arbūzus. Šie augļi esot vainojami zarnu epidēmijas izraisīšanā. PVD ātri reaģēja un atmaskoja viltus ziņu, informējot, ka konkrētais zarnu nūjiņas tips, ar kuru notikusi inficēšanās Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, nav nekas neparasts. Tas ir sastopams mājlopu zarnu traktā, kā arī ārējā vidē, un tas ir bīstams vien tad, ja netiek ievērotas elementāras higiēnas prasības.

 Inficēšanās skandāls uzņēma jaunus apgriezienus, kad parādījās informācija, ka Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē “Tornīši”, kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, ēdināšana līdz šim notikusi nelegāli. Iestāde nemaz nebija reģistrēta PVD, tātad līdz šim ēdināšana organizēta nelegāli un ne reizi nav notikušas pārbaudes. Siguldā PVD konstatējis vēl divas dienestā nereģistrētas izglītības iestādes — “Pumpurdārzs” un skola “Baltais flīģelis”.

 Un te nu man 21. gadsimta likumu ērā ir lielumliels izbrīns — kā var būt, ka pašvaldības iestādei dokumenti nav kārtībā? Nopietni? Lai pārliecinātos, piezvanīju Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu centram, kurā man apstiprināja, ka “Tornīši” ir pašvaldības iestāde. Nevajag pārprast, neuzskatu, ka privātajā sektorā šādi pārkāpumi būtu normāla prakse vai kas tāds, vienkārši to būtu vieglāk sagremot. Runa ir par atbildības pārdali. Kā Latvijā meklē atbildīgās un vainīgās personas? Viens uz otru baksta ar pirkstu, kam skaļāk sanāk, tas otru iegrūž aizā. Šī situācija tam ir lielisks piemērs. Pārmetumi tiek vērsti PVD virzienā (par ēdiena piegādātājiem nerunājot), bet vai pašvaldībai nebūtu jāuzņemas atbildība par tās iestādēs notiekošo? Manuprāt, runa ir nevis par pārkāpuma nezināšanu, bet negribēšanu zināt. Latvijā tā ir norma. Savā pilsētā visi zina, kur nepilngadīgie var iegādāties alkoholu, aiz kura stūra pusdienlaikā bērni smēķē. Nav noslēpums, kuri uzņēmumi daļu algas maksā aploksnē. Tepat Aizkrauklē pirms pāris nedēļām biju lieciniece, kā sieviete iznāk no darbavietas, atplēš aploksni un laimīga pārskaita banknotes. Nu un? Mēs zinām, redzam, ka likums tiek apiets un pārkāpts. Vai mēs ko darām lietas labā? Nē. Notiekošā ignorēšana vairo pārkāpēju drosmi un visatļautības sajūtu. Mēs visi esam noziegumu klusie līdzzinātāji.
Tagad PVD masveidā veiks pārbaudes. Sāks izmeklēšanu un citas darbības. Jāapcērt problēmas sakne. Negodprātīgais komersants uzņēmumu likvidēs un atsāks darbu ar citu vārdu. Pa pirkstiem jāsadod tiem, kas šādus pārkāpumus pieļauj vai, zinot par tiem, klusē. Vai tiešām, lai atrisinātu noziegumu, vienmēr jābūt cietušajam? ◆

Viedokļi/Komentāri