Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

1,16 miljoni — mūsu pašu atspulgs — komentē Evita Apiņa, laikraksts "Staburags"

Pagājusi gandrīz nedēļa kopš pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs, par kuru starptautisko attiecību eksperts, Vidzemes Augstskolas docētājs Jānis Kapustāns teic, ka tas neapšaubāmi ir nozīmīgs notikums Latvijas ārpolitikā, jo pēc iepriekšējās vizītes, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II, mums nācās gaidīt 25 gadus.

Viņš norāda, ka “rinda” uz šāda mēroga personas uzņemšanu ciemos ir visai iespaidīga un daudzas citas valstis par šādu apciemojumu varētu vien sapņot. Savukārt fakts, ka pāvesta Franciska vizīte nodokļu maksātājiem izmaksājusi 1,16 miljonus eiro, paguvis Latvijā sanaidot dažādas iedzīvotāju grupas. Pāvesta uzņemšanas tēriņi daļai sabiedrības kļuva kā vērsim sarkanā lupata.

Pāvesta vizīte esot bijusi lieliska iespēja par valsts naudu sakārtot Aglonas baziliku — 554 776 eiro tērēti bazilikas teritorijas atjaunošanai — tātad šī nauda (aptuveni puse no kopējiem vizītei atvēlētajiem tēriņiem) ieguldīta un paliek tepat Aglonā.  95 790 eiro piešķirti Aglonas bazilikas draudzei, lai segtu ar Svētā tēva uzņemšanu saistītos izdevumus (kas acīmredzot ir patiesie tēriņi, kas tiešām saistīti tikai ar viņa  uzņemšanu), bet 38 720 eiro — pašvaldībai drošības un kārtības nodrošināšanai. Drošības pasākumiem atvēlēts 42 881 eiro, savukārt 42 580 eiro piešķirti robežsardzei. Prezidenta kancelejai piešķirti 158 385 eiro, no kuriem 109 000 — preses centram, bet nepilni 50 000 eiro — helikoptera un transporta nodrošināšanai. Latvijas Televīzijai pāvesta vizītes atspoguļošanai piešķirti 105 500 eiro, Latvijas Radio — 40 210 eiro.

Raugoties uz šīm summām, man rodas jautājumi, uz kuriem atbilžu, protams, nebūs. Kā Valsts prezidenta kancelejas preses centrs tērējis savus 109 tūkstošus, ja vēl lielāki līdzekļi šī notikuma atspoguļošanai piešķirti sabiedriskajiem medijiem? Domāju, vai šīs vizītes kontekstā arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas bijušas tikpat svarīgas, lai tērētu tūkstošus viņu transportēšanai uz Aglonu? Varbūt tomēr bija iespēja pašiem šo notikumu “izdzīvot” pieticīgāk? Vēl nekaunīgāk rīkojusies Zemkopības ministrija, no valsts līdzekļiem pieprasot 538 eiro ūdens paraugu analizēšanai, bet Veselības ministrija pieprasījusi 508 eiro dzeramā ūdens ķīmiskajai un mikrobioloģiskajai izmeklēšanai. Nav lielas summas, bet labāk nekā nekas, ja ir iespēja kaut ko dabūt no valsts, vai ne? Tieši pirms gada LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, operācijā “Avoti”, pētot 12 Latvijā populāru avotu ūdens kvalitāti, tostarp Aglonas svētavotu, Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča apstiprināja, ka ūdens analīzes veic regulāri un rezultāti vienmēr bijuši labi. Arī bez ministriju starpniecības.

Ierasts, ka pēc pāvesta vizītēm un uzrunām vēl ilgi “tulkos” viņa teikto, lai izprastu, kādus vēstījumus tas satur. Mani saistīja kāda virtuālā paziņas pārdomas par šo notikumu: pāvests ir vēstījis tik vienkāršo patiesību  — kā katram no mums spēt iemācīties trīs vārdus — piedod, lūdzu, paldies! Šis ir virziens, kurā vajadzētu raudzīties un izdarīt katram savus secinājumus. Savukārt iztērētie 1,16 miljoni ir labs iemesls pārdomām pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām.

Viedokļi