Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aplausi par vēlmi mācīties

“Man nav jātulko, es pats saprotu jūsu valodu!” man par lielu pārsteigumu atcirta taksometra vadītājs, kurš pirms pāris minūtēm sarunājās tikai krieviski un demonstrēja, ka ne vārda nesaprot no latviski teiktā. Tas bija Rīgā, un vīrietis vadīja “Panda taxi” auto. Kļūt par labu latviešu valodas zinātāju viņu pamudināja dusmas: pirms iekāpšanas mašīnā mana meita, kura bija pieteikusi taksometru, bet tiešām neprot krievu valodu, spītīgi ar viņu runāja latviski un vēl pamanījās piebilst: Latvijā ir jārunā latviski! Piecpadsmit minūšu ilgajā braucienā viņš par to atriebās ar indīgām piezīmēm. Taču kļuva par latviski runājošu cilvēku!

Par šo jautājumu vēlreiz aizdomājos, kad sociālajos tīklos noskatījos diezgan pretrunīgu materiālu par Salaspils nometni. Kaimiņvalsts skatījumā. Kāda zināma sieviete bija pierakstījusi komentāru: “Un latvieši vēl tik ļoti lepojas ar savu nāciju! Šausmas!” Jā, krievu un latviešu jautājums aizvien nekur nepazūd. Kaut šķiet, ka vismaz laukos sen jau cilvēkus nedala pēc tā, kādā valodā runājam, bet gan pēc tā — kāds cilvēks esi, tomēr reizēm satrūksties: cik patiesībā nikns šis cilvēks ir. Tikai nekādi nesaprotu, par ko? Ka liekat runāt latviski — neviļus pateica atbildi jau pieminētais taksometra vadītājs. Un viņam vienalga, ka Valsts valodas likums nosaka: iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda.

Lai kā tur būtu, latvieši priecājas par visiem, kuri grib mācīties mūsu valodu. Šajās dienās ar dažādiem komentāriem tiek apveltīta 23 gadus vecās dziedātājas Lauras Rizzotto uzvara konkursā “Supernova 2018”. Meitene, kura dzimusi Brazīlijā un pašlaik dzīvo ASV, bet viņas vecmāmiņa no Liepājas puses savulaik devusies bēgļu gaitās uz Brazīliju, Latvijā ir tikai mēnesi. Taču Laura ir apņēmusies tekoši runāt latviski. “Man iet jautri, mācos gramatiku. Man šķiet, ka portugāļu valoda šajā ziņā ir pat nedaudz sarežģītāka, jo latviešu gramatika ir loģiskāka. Es katru dienu iemācos ko jaunu,” kādā intervijā saka Laura. Un latvieši, arī tie, kuri varbūt apšauba konkursa godīgumu, par šiem vārdiem viņai aplaudē.

Esmu dzirdējusi viedokli, ka latvieši paši vainojami, ļaujot te dzīvojošajiem nemācīties valsts valodu. Tas tiesa — ja sarunājas latvietis un krievs, nezin kāpēc viņi abi drīz sāk sarunāties krieviski. Taču laikam ir spēkā viens nosacījums: lai jūti otra cilvēka labvēlību. Ne tikai pret gribēšanu vai negribēšanu mācīties tās valsts valodu, kurā tu dzīvo, bet arī pret cilvēkiem sev līdzās. Vienkārša cilvēcība atbruņo. Un tai nav tautības.

Viedokļi