Baudot “jūlija izstrādājumu”

Gaidītā īstenā vasaras mēneša — karstā un sausā jūlija — vietā Latvijas iedzīvotājiem jāsamierinās ar “jūlija izstrādājumu”: lietainu un vēsu laiku. Sociālajos tīklos sarūgtinātie ņirgājas par slapjo vasaru. “Arī šodien gaidāms vēss un lietains laiks, jo ir taču vasara!”, “Latvijā ir 4 gadalaiki, visi rudeņi”, “Man ļoti patīk vasaras, jo vasarās lietus ir siltāks nekā rudenī un pavasarī”, “Vasara šogad tāda, ka iedeguma vietā metas pelējums”. Klimata izmaiņas  ilgtermiņā mūsu klimatiskajā joslā izpaužas kā paaugstināta vidējā gaisa temperatūra, ilgāks veģetācijas periods u. c. Tomēr atsevišķi dabas spēku radītie “specefekti” šodien nav nekāds jaunums. Atskatoties vēsturē, jāsecina, ka viss jau ir bijis. Gan pārmērīgs sausums, gan plūdi, gan viesuļi un citas mūsu klimatiskajiem apstākļiem neraksturīgas dabas parādības.
Piedzīvotas arī kataklizmas, piemēram, 1980. gada 10. jūlijā pie Jēkabpils  novērots iespaidīgs virpuļviesuļa priekšnesums. Pēc aculiecinieku ziņām, pa gaisu aiznesta siena guba ar visu teļu, bet kāda lauku pirtiņa pārvietota par 15 metriem! Taču nekas uz Latvijas laikapstākļu skatuves nepārspēj 1986. gada 7. jūlija orkānu Ērgļos. Orkāns divās stundās veica apmēram 50 km lielu attālumu, šķērsojot Pulgošņa ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā ūdeni ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Vētras laikā gaisā uzrāva teļus, lauksaimniecības tehniku un pat 100 kg smagus laukakmeņus!

Regulāra meteoroloģisko datu apkopošana, kas aptvertu visu Latvijas teritoriju, sākta  1924. gadā, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sāka apkopot šāda veida informāciju. Par vissiltāko Latvijā uzskata 1989. gadu, kad vidējā gada gaisa temperatūra bija 7,65  grādi. Pretējs — aukstuma rekords — Latvijā reģistrēts 1941. gadā, kad gada vidējā temperatūra bija tikai 3,1 grāds. Vismitrākais gads ar vislielāko nokrišņu daudzumu bija 1928., kurā nokrišņu summa veidoja 134% no vidējās gada nokrišņu normas. 1928. gada jūnijs tiešām bijis iespaidīgs, jo nokrišņu daudzums šajā mēnesī pārsniedzis 160 mm! Otrs slapjuma rekords piedzīvots nesen, 2007. gadā,  kurā kopējā nokrišņu summa bija 785 mm.

“Madonas Ziņas” 1930. gada augusta vidū rakstīja: “Līst. Zeme izžulgst. Steidzamie vasaras darbi apstājušies. Redz laukos balojam vasarāju, bet ķirpās vēl melno nesavestais āboliņš. Lauki kļuvuši staigni, un mašīnas darbs daudzās vietās neiespējams. Ir atkal plūdi. Laika apstākļi gluži tādi pat kā slapjajā 1928. gada vasarā.”

Tik dramatiski slapjas situācijas Latvijā šobrīd pagaidām vēl nav, tomēr ar vēso un slapjo laiku samierināties grūti. Raugoties tālākā nākotnē, klimata izmaiņas, iespējams, diemžēl varētu sapludināt kopā mūsu četrus skaistos gadalaikus.

Viedokļi