Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Celsim trauksmi un cerēsim uz aizsardzību!

Beidzot arī Latvija ir ceļā uz mērķi, kuru, piemēram, tāda, latvieša skatījumā, eksotiska valsts kā Jamaika sasniedza pirms septiņiem gadiem. Runa ir par trauksmes cēlējiem un viņu aizsardzību.

Angliskais vārds “whistleblowers” (svilpē pūtēji) Rietumeiropas un arī Amerikas medijos figurē sen un bieži. Šie cilvēki, uzzinājuši kādu sabiedrībai svarīgu informāciju, kas dažādu iemeslu dēļ slēpta valsts vai privātās sfērās, ar masu mediju starpniecību to publisko. Nē, tā nav “stučīšana”, ziņošana, ar ko postpadomju cilvēkam šis vārds saistās. Trauksmes celšanu nevar attiecināt arī uz personīgu problēmu risināšanu. Viens no pēdējos gados pasaulē pazīstamākajiem trauksmes cēlējiem ir Edvards Snoudens. Bijušais slepenais ASV dro­šības dienesta darbinieks nopludināja medijos — “The Guardian” un “The Washington Post” —  informāciju par iestādes, kurā viņš strādāja, metodēm iedzīvotāju izsekošanā — telefonsarunu noklausīšanos u. c. Viens no zināmākajiem trauksmes cēlājiem Latvijā ir Neo jeb Ilmārs Poikāns. Viņš, izmantojot interneta komunikācijas tīklu “Twitter”,  publiskoja no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātus datus par valsts, pašvaldību uzņēmumu un iestāžu darbinieku atalgojumu, tostarp “Parex bankā”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, “Latvenergo” un Latvijas Bankā. Vēlāk Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “re:baltica” rakstīja: “Tolaik nepazīstamā Neo rīcība piesaistīja sabiedrības uzmanību un raisīja plašas diskusijas par to, cik lielu atalgojumu, neskatoties uz runām par ciešāku jostu savilkšanu, patiesībā krīzes laikā saņēma šo iestāžu darbinieki.”

Vienprātības sabiedrībā abos šajos gadījumos nav. Vieni Snoudenu ASV un Neo Latvijā sauc par noziedzniekiem, citi — par taisnības cīnītājiem. Snoudens joprojām spiests bēguļot, slēpjoties no ASV tiesas. Runājot par Neo, pērn Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais krimināllietā atzīts par vainīgu un sodīts ar 60 stundu piespiedu darbu. Vai nākotnē šādi Neo būs pasargāti Latvijā? Tieši par to šogad atkal spriež Saeimā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā nedēļā nolēma izskatīšanai parlamentā virzīt alternatīvo likumprojektu trauksmes cēlāju aizsardzībai, ko atbildīgās darba grupas vadītāja deputāte Astrīda Harju nodēvējusi par sabiedrības attieksmes maiņas likumprojektu. Likuma pieņemšanas gadījumā paredzēts arī izveidot Trauksmes cēlēju kontaktpunktu ar četriem darbiniekiem. Tomēr likums un kontaktpunkts būs bezjēdzīgs, ja nemainīsies sabiedrības attieksme pret negodīgumu. Tikpat svarīgi, lai saceltā trauksme nonāktu līdz risinājumam, jo principā Latvijā jau ir līdzīgas funkcijas veicošs veidojums — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet līdz šim tas tā arī nav ticis galā ar saviem pienākumiem, vairāk bezjēdzīgi šķiežot laiku biroja iekšējo nesaskaņu risināšanā.

Viedokļi