Cik vērtas ir dabas bagātības?

Pagājušajā nedēļā valsts īpašumā nonāca dāvinājums — “Antonijas pļava”, vien hektāru liels zemesgabals, taču vērtīgs, jo zeme ir aizsargājamajā dabas teritorijā. Dāvinājumu — dzimtas īpašumu kopš 1939. gada —  pasniedza seniore jelgavniece Inta Granta. Zeme ir palieņu pļavās pie Lielupes. Pļavas ir dabisks zemes mitruma regulētājs, kas plūdu gadījumā uzsūc lieko ūdeni, tādēļ teritorija ir īpaši saudzējama, tajā liegts būvēt. Pļavās atrodami citviet nesastopami augi un dzīvnieki. Tagad par šī mantojuma saglabāšanu rūpēsies valsts.

Tajā pašā laikā atklātībā nāca ziņa, ka Pāvil­ostas novadā, stāvkrastā, kur būvēt nedrīkst, uzbūvēta atpūtas māja. Nav tā, ka būvēts nepamanot. Pirms vairākiem gadiem pašvaldība, pamanot rosību jūras krastā,  pieprasījusi skaidrojumu īpašniekam —  uzņēmumam “Alco”, kas pieder miljonāram Argodam Lūsiņam.  Valsts vides dienests pirms pieciem gadiem Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudēja tiesvedību pret SIA “Alco” par šīs konstrukcijas būvniecību, taču, kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, uzņēmums tiesā spējis ar attiecīgiem dokumentiem pierādīt, ka konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā. Jābilst, ka kuģis vēl joprojām ir būvniecības stadijā un nav zināms, kad tas taps gatavs un dosies jūrā. (Lai gan ir skaidrs, ka no stāvkrasta jūrā to iecelt bez tehnikas nevar, un jau izskanējis, ka “kuģim” šai vietā ir par seklu, ja arī tas peldētu.). 

Būvēt jūras stāvkrastā, kur tas liegts, ir neaptverama nekaunība un necienīga izturēšanās pret Latvijas dabas bagātībām, kas būtu katram jāsargā, un pret likumu, valsti. Es tiešām ne­zinu, kurā brīdī pazūd tik dabīgā latviskā apziņa, ka daba ir svēta. Kāpēc vieni to redz, bet citi neredz? Valsts simtgade ir pēdējais laiks sākt apjaust vērtības un uzņemties atbildību, kādas izvēles katrs izdarām.  Simboliski, ka gadījums tapis zināms tagad, kad atminamies barikāžu laiku... Skumdina arī tiesas aklums un bezspēcīgums — vai tiešām, skatot lietu, tai nekas nešķita aizdomīgi?  Likuma zināšana ir viens, bet tikpat svarīgs taču ir arī “gars un acis”, viedums, skatot lietas.

Viedokļi