Cilvēcīgas vecumdienas! 1

Svētdien ir Starptautiskā veco ļaužu diena. Kādam tā būs priecīgāka, kādam — skumjāka.

Kad “Staburagā” bija publicēta informācija, ka no 1. oktobra tiks indeksētas pensijas, redakcijā vērsās kāda apmeklētāja: ”Ko viņi melo, viņi tikai krāpjas, pērn radio  dzirdēju formulu, kā tiek indeksēta pensija, un pati izrēķināju, cik jāsaņem, bet saņēmu mazāk.” Iespējams, kundze kaut ko bija aprēķinos pārpratusi, jo tie nav nemaz tik vienkārši, kā šķiet. Lieki piebilst, runa bija par pāris centiem.  Protams, pensionāri, kuri saņem ap 500 eiro, par katru centu neuztraucas tā kā tie, kuriem pensija no 200 līdz 300 eiro. Šīs pensijas indeksācija ir vairāk nekā smieklīga. Tā nespēj nosegt dārdzības pieaugumu, un tā nemaz neuzlabo pensionāru dzīves apstākļus. 

Nevar noliegt, ka ir kaut kas, par ko varam priecāties Latvijā. Kaut arī nedaudz, bet  tomēr atgriežas savulaik ārzemēs strādājošie un itin veiksmīgi attīsta savu biznesu. Taču runas plūdi, ka jāmazina plaisa starp nabadzīgajiem (te es domāju tieši mazo pensiju saņēmējus) un bagātajiem, ir un paliek tikai plūdu līmenī. Kā rāda statistikas dati, pēdējo desmit gadu laikā vidējais pensijas lielums Latvijā ir divkāršojies, sasniedzot 280 eiro mēnesī (2006. gadā attiecīgais skaitlis bija 137 eiro). Taču arī cenas nav stāvējušas uz vietas, tādēļ pensionāri joprojām ir viena no sociāli vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Lielākā daļa pensionāru saņem no 200 līdz 300 eiro mēnesī. Šāda summa būtu piemērojama cilvēkiem, kuri klenderējuši pa dzīvi, kā pagadās. Diemžēl šādu pensiju saņem daudzi, kuri sevi un savu veselību atdevuši darbam. Starp tiem ir arī mans radinieks Madonas pusē, kurš veselības problēmu dēļ aizgāja  no darba gadu  pirms oficiālās vecuma pensijas sasniegšanas. Tādu godavīru kā viņš negadās tik bieži sastapt, viņš bija autovadītājs pašvaldības iestādē. Kad vajadzēja, strādāja gan brīvdienās, gan naktīs, piedevām vēl izaudzinājis trīs dēlus. Viņa pensija — 280 eiro. Lai kāds pamēģina izdzīvot un izbraukāt ārstus, jo ir vajadzīga nopietna ārstēšanās, par šo summu! Dzirdu jau dažus skeptiķus sakām: lai bērni palīdz, bet parādiet man kaut vienu pensionāru, kurš to vien domā — es nu gan  tagad dzīvošu bērniem uz kakla! Diemžēl bieži realitāte ir tāda, ka bērniem pašiem jāpalīdz, jo ne visi ir uzņēmēji, baņķieri un nekustamo īpašumu tirgotāji. Un ne visi ir aizbraukuši uz ārzemēm. 
Septembra vidū Rīgā, Strēlnieku laukumā, notika pensionāru pasākums ar devīzi “Cilvēcīgas un godpilnas vecumdienas!”.  Palielināt pensijas tā, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu un lai paaugstinātu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu — šādas bija senioru prasības. Labklājības ministrs Jānis Reirs skaidroja, ka ministrijā  atjaunota  senioru konsultatīvā padome, kas palīdzēs nonākt pie labiem likumiem. No nākamā gada tikšot novērtēts arī darba mūža ilgums.

Nenoliedzami pensionāru lietā ir vajadzīgas kardinālākas izmaiņas, jācer, šī būs pirmā bezdelīga. Citādi iznāk, ka pensionāri īpaši vajadzīgi tikai vēlēšanās, bet ikdienā ir nevajadzīgs traucēklis.

Komentāri 1

gunta.leona

Būs tādi, kas teiks - tā nu gan ir bezkaunīgi nežēlīga. Pensionāri paši vien vainojami, ka iekļuvuši nabago listē. Var taču priecāties par to vien, ka prakstiski bez cīņas iegūta brīvība un neatkarība. Bez cīņas iegūta arī brīvība no naudas, labprātīgi to atdodot bagātajiem valdošajiem

pirms 23 dienām, 2017.09.30 10:35

Viedokļi