Cinisks triks

Kad āžus ieceļ par dārzniekiem, visādi brīnumi sagaidāmi. To var teikt arī par otrdien notikušo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi. Veids, kādā deputāti grozīja Pašvaldību likumu, nudien ir kā burvju mākslinieku triks. Taču nekorekts un līdz riebumam cinisks. 

Jau ilgāku laiku starp Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Konkurences padomi, žurnālistu organizāciju un Pašvaldību savienību pastāv asas domstarpības par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Un tā nav vētra ūdensglāzē: pašvaldību informatīvie izdevumi par nodokļu maksātāju naudu imitē neatkarīgu presi, izspiežot no tirgus  reģionālos laikrakstus (protams, tas neattiecas uz visiem pašvaldību izdevumiem).

Lai rastu kādu vidusceļu, pērn visas iesaistītās puses kopā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem izveidoja darba grupu,  kura vairākus mēnešus diskutēja par šo problēmu. Panāktais kompromiss paredzēja, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot drukātus informatīvos izdevumus, kuros informētu tikai par savu funkciju izpildi un kuri būtu pieejami bez maksas, bet ne biežāk kā reizi mēnesī (informatīvos materiālus, kuros publicē tikai pieņemtos normatīvos aktus un to skaidrojumus drīkstētu izdot arī biežāk). Šāds priekšlikums tika iestrādāts Pašvaldību likuma grozījumu tabulā.

Taču vai nu pie vainas pēkšņais sals, vai arī zvaigžņu izvietojums nebija labvēlīgs, dienā, kad Saeimas komisijai grozījumi bija jāapstiprina pirms otrā lasījuma, līdztekus darba grupas izstrādātajiem grozījumiem deputātiem tika piedāvāts arī kāds anonīms uz lapiņas sagatavots “alternatīvais priekšlikums”. Tas paredzēja, ka pašvaldības var pašas noteikt savu informatīvo izdevumu izdošanas biežumu, pieņemot attiecīgus saistošos noteikumus. “Šāda norma ir daudz elastīgāka un juridiski korektāka,” paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), atsaucoties uz Eiropas pašvaldību hartu, kas liedz noteikt vietvarām pārmērīgus ierobežojumus. Balsojumā komisijas vairākums atbalstīja šo anonīmā autora variantu, atsakoties ierobežot pašvaldību izdevumu iznākšanu līdz vienai reizei mēnesī. No kurienes īsti radās alternatīvais priekšlikums, Dolgopolovs tā arī nespēja pateikt,  nebrīnītos, ja teiktu, ka  Ziemassvētku rūķi pa skursteni iemeta.

“Tas ir izsmiekls un ņirgāšanās! Mēnešiem ilgs darbs kaķim zem astes!” pēc sēdes savu sašutumu pauda  Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

Pašvaldību avīzēm nenosakot ierobežojumus, būtībā notiek demokrātijas smacēšana. Piemēram, tagad lielpilsētu mēri  katru nedēļu bez bažām varēs stāstīt par saviem labajiem darbiem. Un būs tādi, kuri  priecāsies, ka dabūjuši avīzīti bez maksas. Pat neapjautīs, ka tiek psiholoģiski apstrādāti.  

Portālā “Delfi” komentāros  kāda lasītāja raksta: “1) Vai pašvaldību avīzes var publicēt opozīcijas viedokli? Nē. 2) Vai pašvaldību avīzēs var publicēt iedzīvotāju viedokli? Nē. 3) Kas apmaksā pašvaldību avīzes? 100% visi iedzīvotāji. 4) Vai iedzīvotāju viedokli ietekmē pašvaldības avīzes? Protams, jo katru mēnesi raksta sev vēlamo informāciju bez skata no malas. Tātad šādas avīzes nav labvēlīgas novadu attīstībai, veido vienpusēju viedokli.”

Viedokļi