Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deputāti — “gājputni”

Ja gājputnu atgriešanās liecina par pavasara sākšanos, tad deputātu staigāšana no partijas uz partiju un jaunu partiju dibināšana neapšaubāmi liecina par Saeimas vēlēšanu tuvošanos.

Šīs nedēļas sākumā karstākā ziņa interneta portālos politikas sadaļā noteikti bija Lolitas Čigānes paziņojums par izstāšanos par partijas “Kustība “Par!””, kas dibināta tikai pagājušā gada augustā. Viens no kustības dibinātājiem bija Andrejs Judins, kurš reizē ar Čigāni un Alekseju Loskutovu pirms tam izstājās no “Vienotības”. Nu tie paši Judins un Loskutovs jau šī gada februārī izstājās arī no “Par!”. It kā jau nekas nav pārkāpts, jo neviens likums neliedz izstāties no partijas ne pirms, ne pēc vēlēšanām un iestāties citā. Taču vai tādā veidā zināmā mērā netiek nodots vēlētājs un kaut kāda partijas ideoloģija, zem kuras iepriekš parakstījušies?

Čigāne par izstāšanos nospriedusi pēc tam, kad “pariešu” kongresā pieņemts lēmums pirms vēlēšanām veidot apvienību ar piecus gadus atpakaļ dibināto un Jura Pūces vadīto “Latvijas attīstībai” un partiju “Izaugsme”, kuru portāls “Kas jauns” pirms 12. Saeimas vēlēšanām nosauca par “šauru interešu kopu ar medicīnisku ievirzi”. Čigāne uzskata, ka tad tas jau būšot cits “Par!”

Savā paziņojumā Čigāne skaidro, ka partijas “Kustība “Par!”” lielākais izaicinājums bijis pārvarēt “politiskās komunikācijas biklumu”, kas nav izdevies. Viņa uzsver, ka “pēdējā pusgadā plašāka sabiedrība dzirdējusi par uz vienas rokas pirkstiem saskatāmiem “Par!” politiķiem, lai gan partijā ir daudz lielisku, profesionālu, dedzīgu cilvēku, no kuriem daudzi būtu pelnījuši daudz aktīvāk veidot Latvijas politisko domu.”
Politisko norišu komentētāji, raksturojot deputātu staigāšanu, skarbi to sauc par politisko prostitūciju, bet pašus staigātājus par pašlabuma meklētājiem, kas, tuvojoties vēlēšanām un saprotot, ka no vienas partijas var netikt ievēlēti, meklē perspektīvāku politisko spēku, ar kuru drošāk tikt Saeimā. Juris Mūrnieks, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotājs, kurš pētījis šo “staigātāju” problēmu, portālā “Valmieras ziņas” atklāj, ka vēlētājiem šādi politiķi īpaši nepatīk un viņus pārvēl procentuāli mazāk. Taču diemžēl mūsu vēlētājiem ir īsa atmiņa. Daļa vēlētāju kārtējās vēlēšanās arvien liek cerības uz jauniem spēkiem, kuri nāk ar jauniem solījumiem visu mainīt un darīt dzīvi labāku, lai gan beigās izrādās, ka nekas jau nemainās un atkal ir tie paši vēži, tikai citā kulītē.

Viedokļi