Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dubultā morāle

Viens no pirmajiem jaunā Valsts prezidenta Egila Levita darbiem būs izsludināt Saeimas pieņemtos likuma grozījumus par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam. Ņemot vērā, ka likumprojekta virzībai noteikta steidzamība, prezidentam nekas cits neatliks kā to darīt. Tas būs viens no aspektiem, kas iezīmēs Levita prezidentūras sākuma laiku. Lai arī ne labākais, ņemot vērā, cik nevienprātīgi sabiedrībā vērtēti šī likuma grozījumi. Tomēr Saeimas deputāti par prioritāti uzskata draudus valsts budžetam, nevis saviem iedzīvotājiem, kuri šo “naudas lādi” papildina. Vai nodzērušies prāti to varēs izdarīt?
Tikmēr Veselības ministrija no nākamā gada iecerējusi sākt īstenot apjomīgu plānu alkohola patēriņa mazināšanai Latvijā. Iecere galvenokārt ir radikāli ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu. Ražotāji un tirgotāji, protams, par šādiem plāniem nav sajūsmā, tāpat kā par citu atkarību raisošu vielu pārdošanas samazināšanu, kas uzliek papildu pienākumus vai ierobežo biznesu.
Grūti gan izprast mūsu valsts dubultpolitiku vienā vai otrā jautājumā. Ir pārliecība, ka alkohols ir slikts, ja vēl pārmērīgi lietots, bet tajā pašā laikā valsts nemudina no tā atteikties, jo šāda rīcība kaitē budžetam. No viena grāvja otrā! Līdzīgi kā ar cīņu pret atkritumiem — ir slikti, ja piegružo, bet vispirms jārēķina, cik tas maksā. Vienreiz vajadzētu noteikt prioritātes un virzību, ko tad mums kā tautai un valstij vajag! Ja esam par cilvēku veselību, alkoholam sakām stingrāku “nē” un domājam, ar ko veselīgāku piepildīt budžetu. Cik ilgi valsts liekuļos, publiski atzīstot, ka alkohols ir slikts, bet tik un tā lobējot šo biznesu.
Turklāt no nākamā gada varētu būt atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Pagaidām Latvija un Polija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās tas nav iespējams. Zinot, cik naski pakalpiņi esam, domāju, drīz vien būs šāda iespēja, jo Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā. Pamatojums tam — šobrīd Latvijas iedzīvotāji alkoholiskos dzērienus internetā iegādājas no citām valstīm, kas arī ir zaudējums valsts budžetā. Valsts iedzīvotāju veselība atkal paliek otrā plānā, un viena ministrija ar otro tikai cīnās kā Dons Kihots ar vējdzirnavām. Tikmēr vējš turpina pūst.

Viedokļi/Komentāri