Dzers no citiem traukiem

Tā ir tiesa — glāzē noslīkst vairāk cilvēku nekā jūrā. Interneta vidē klīstoša atziņa vēstī, ka alkohols ir lielisks šķīdinātājs — tas izšķīdina laulības, draudzību, ģimenes, darbavietas, banku kontus, aknas un smadzenes. Vienīgās, kas nešķīst alkoholā, ir problēmas, no kā visbiežāk dzerot cer izvairīties. Narkologs Jānis Strazdiņš reiz atzinis, ka pēdējos gados ļaudis dzer daudz vairāk un mazāk lūdz narkoloģisko palīdzību, jo daudziem zudusi motivācija ārstēties. Latvijā absolūtā alkohola patēriņš kulmināciju sasniedza pirms ekonomiskās krīzes — 2007. gadā, kad vidēji viens iedzīvotājs Latvijā, kas bija sasniedzis 15 gadu vecumu, patērēja 12,2 litrus absolūtā reģistrētā alkohola gadā. Grādīgā patēriņš līdz ar krīzi valstī samazinājās, taču, pamazām uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāji atkal katru gadu dzer vairāk. 2010. gadā uz katru iedzīvotāju vecuma grupā no 15 gadiem alkohola patēriņš bija 9,8 litri absolūtā alkohola, 2015. gadā — jau 10,8 litri. No visa patērētā alkohola gandrīz puse ir tieši alus.

Lai cīnītos ar nācijas nodzeršanos, Saeimā jau kopš vasaras lemj par aizliegumu pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs — stiprais alus 2 litru PET pudelēs ir starp pirktākajiem alus produktiem Latvijā. Divlitrīgo alus pudeļu pārdošanas aizliegumu plāno īstenot no 2018. gada 1. septembra. Aizlieguma mērķis ir samazināt alkohola patēriņu. Šajā gadījumā paredzēts izskaust lēto alu, ko var saražot, īpaši lētās taras — PET pudeļu dēļ. Aizlieguma sekām iespējami vairāki scenāriji — var palielināties mazāka tilpuma plastmasas taras apjoms, iespējams, divlitreņu cienītāji biežāk iegriezīsies “točkās”, tādēļ, manuprāt, pastāv pavisam maza iespēja samazināties alkohola patēriņam. Dzers tāpat, tikai no citiem traukiem.

Latviešu “dzeršanas kultūra” nav nekāda smalkā — tā veidojusies, sintezējoties no Vācijas nākušās “alus dzeršanas kultūras” un Krievijas “vodkas kultūras”. Divlitrīgā tilpuma alus pudelēm ir sava auditorija, visbiežāk kā to cienītājus nācies redzēt vecāka gadagājuma indivīdus, kuriem sejā pēdas atstājis ilgstošs alkohola patēriņš. Šajā vasarā, iegriežoties kādā lauku veikalā, iepirkos aiz sirma vīra, kurš mugursomā sastūķēja sešas lētā alus divlitrenes, bet maisiņā ielika vēl četras. Uz pārdevējas aizrādījumu vīrs īgni izmeta: “Dzēru, dzeru un dzeršu.” Laukos pilnībā par vēsturi nav kļuvusi arī “grādīgā valūta”, kas ieviesās padomju laikā, kad ikdienišķa atlīdzība par jebkāda darba veikšanu kļuva pudele.

Manuprāt, divlitreņu aizliegums varētu būt visai neefektīvs veids, kā cīnīties ar pārmērīgo alkohola patēriņu. Vēsturē nav precedentu sekmīgai grādīgā apkarošanai — tikai neveiksmīgi piemēri. ◆

Viedokļi