Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperts eksperta galā — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Nesen saruna ar kādu paziņu no draudzīgas čalošanas pārgāja smagā valsts iestāžu darba “analīzē”. Tā drīzāk atgādināja debašu cīņas — katrai bija sava nostāja, kuru centāmies visiem spēkiem aizstāvēt. Viss sākās ar viņas smeldzošo sāpi par joprojām nesakopto Daugavas piekrasti Aizkrauklē. Mēs visi ik pa laikam atceramies lapenīti, soliņus un tiltiņus, no kuriem vairums jau cietuši no huligānu nežēlastības. Draudzene uzskaitīja uzlabojumus, kurus pašvaldībai vajadzētu veikt. Kad teicu, ka problēma ir uzraudzības nodrošināšana, nevis projekta realizācija, pār mani gāzās jauns uzskaitījums: “Aizkrauklē ir pašvaldības policists, lai uzstāda kameras, naudas pietiek. Kāpēc Ogrē var, bet Aizkrauklē nē?”

Neieslīgšu sarunas niansēs, lai gan tieši tās atklātu diskusijas būtību, precīzāk, bezjēdzību. Šī saruna parādīja sabiedrības valdošo virspusējību — ir indivīdi, kuri bļauj, pieprasa, pārmet, neiedziļinoties lietas būtībā. Es neaizstāvu pašvaldību. Piekrītu, ka sabiedrībai aktīvi jāpauž viedoklis, “jābaksta” domnieki, lai kungi un dāmas neiemieg, taču pārmetumi bez satura ir vien bezjēdzīga savu balss saišu mocīšana.

To, kas šobrīd notiek sociālajā vidē, var saukt par konkursu “Jautrais bauris 2019”. Viedoklis ir katram, kuram ir internets un tastatūra. Uzteikt var tikai latviešu humora izjūtu, ar to neskopojas. Piemēram, jociņi tika raidīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virzienā — kā varam cerēt, ka armija mūs pasargās, ja trīs eiro vērts lāzerītis spēj radīt draudus helikopteram? Sekoja nopietnas atbildes par to, ka šī ir “megaproblēma”, cik slikti ir Latvijas NBS un tehnika — brāķis. Cik neaptēstam jābūt, lai domātu, ka runa ir par mazo pāris eiro vērto lāzeru? Visticamāk, izmantots gaismas šovu lāzers, kuram ir lielāka jauda. Un atkal — izlasot virsrak­stu, neiedziļinoties lietas būtībā, diskusija rit pilnā sparā. Eksperts eksperta galā. Te pat nav runas par viltus ziņām, kas kropļo informācijas telpu, bet par indivīda spriestspēju. Ja kāda tēma tiešām satrauc, vai ir grūti to izzināt? Ja tas ir pašvaldības darbs — atrodami domes sēžu protokoli, ieraksti, ja laiks atļauj, ejiet un uzziniet svarīgo no pirmavotiem, lasiet presi! Ja tas ir skaļš virsraksts sociālajos tīklos, tad papūlieties tikt tālāk par lielajiem burtiem un izlasīt arī tekstu. Kādēļ attīstības laikmetā pieklibo tik banālas lietas?

Diemžēl nesenie “dzeltenās preses” lauciņā strādājošo kolēģu materiāli par Gobzema puņķu ēšanu, Kiviča citēšanu un citiem zema līmeņa rakstiem un sižetiem sabiedrībā raisījuši antipātijas pret žurnālistiem kopumā. Es nevaru atbildēt par citiem, protams, problēmas ir, taču jāsaprot, ka šādus rakstus veido, jo pēc tiem ir pieprasījums. Pat mazā pagastā dzirdējuši par Kiviča nedienām vannā, tajā pašā laikā, kas notiek pagasta pārvaldē, nevienu neinteresē. Cilvēki, jūsu rokas un kājas ir brīvas! Kādēļ iegrožojat sevi ar muļķības važām? Lūdzu, runājiet, sūkstieties, norādiet uz kļūdām, izsakiet viedokli — tikai vispirms pārliecinieties, ka mute ir savienota ar smadzenēm.

Viedokļi/Komentāri