Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jāpārskata esošie resursi — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Ja Saeima lems par papildu finansējuma piešķiršanu valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšanai, tad ar 1. aprīli ievērojami augs sociālās aprūpes centru darbinieku un atbalsta personāla darba algas — vēsta Labklā­jības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu un administratīvajos jautājumos Indra Kārkliņa. Par šo tēmu rubrikā “Nedēļas pārdomas” šodienas “Staburaga” numurā runā arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis.

Prasība pēc lielākām algām ik gadu izskan gan no mediķiem, gan skolotājiem. Šo profesiju pārstāvji regulāri draud ar streikiem, ja prasības netiks izpildītas, un kaut kā jau ierasts — kurš skaļāk bļauj, to sadzird. Ir tam pamats vai nav. Sociālās aprūpes darbinieki līdz šim savu darbu darījuši, klusu ciešot, vien aizvadītajā rudenī piesakot vienas dienas streiku mazo algu dēļ. Toreiz tika prezentēti arī skaitļi — piemēram, aprūpētājam alga esot vien minimālās — 430 eiro — apmērā, sociālajam aprūpētājam, sociālajam rehabilitētājam — no 445 līdz 517 eiro. VSAC darbiniekiem papildus atalgojumam tiek nodrošināta dažādas piemaksas, līdz ar to kopā atalgojums varētu vēl par 100 eiro lielāks.

Bet vai tā ir un vai algu palielinājumam patiešām valsts budžetā jāpiešķir papildu līdzekļi? Varbūt vispirms ir vērts pārskatīt un izvērtēt esošos resursus? Uz šādām domām vedināja kāda valsts sociālās aprūpes centra darbinieku atalgojuma izpēte, kas liecina, ka retajam aprūpētājam ir minimālā alga. Tās jau šobrīd ir tik lielas, cik pagājušajā gadā solīja pēc palielinājuma. Ir skaidrs, ka darbs šajos centros ir gan fiziski, gan psiholoģiski smags un bieži laikrakstos un interneta vidē lasāmi darba piedāvājumi, kas liecina, ka labu darbinieku atrast nav nemaz tik vienkārši. Tomēr! Trīs štata frizieri, kuru algošanai mēnesī paredzēti vairāk nekā 1500 eiro, algoti šuvēji, kas noteikti nav ikdienas nepieciešamība, daudzo autobusu un automobiļu vadītāji, trīs ginekologi dzemdību speciālisti, pirtnieks un vairāki kultūras pasākumu organizatori. Tas bez visiem masieriem, fizioterapeitiem, sociālajiem rehabilitētājiem un interešu pulciņu vadītājiem. Centra vadītājam atalgojums lielāks nekā diezgan prāva novada mēram. Pašvaldības sociālās aprūpes centrā par kaut ko tādu var tikai sapņot, lai gan arī tur tāpat darbs nav no vieglajiem, jo netrūkst guļošu un rūpīgi pieskatāmu klientu, tikai bez ārstu noteiktām diagnozēm. Te patiešām aprūpētājas strādā par minimālo algu un ir spiestas piestrādāt vēl citur, lai nopelnītu pienācīgu iztiku.

Viedokļi