Kā noturēt latviešu valodu?

Zināt valodas — tā vienmēr ir bagātība, un tā ir kā burvju nūjiņa, kura atver plašākus apvāršņus. Pats par sevi saprotams, ka Latvijā visu pamatu pamatam jābūt latviešu valodai. Taču ik pa laikam, tēlaini runājot, tai grib iekost kāds šunelis.

Saeimas darbakārtībā nonākuši grozījumi Augstskolu likumā, un 56. panta trešajā daļā valodu lietojuma reglamentāciju rosināts vispār izsvītrot, ļaujot augstskolām pašām izvēlēties, kādā valodā runāt. Otrs priekšlikums attiecas uz akadēmisko personālu —  pirmos divus gadus pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Tādējādi tiktu novākti visi šķēršļi augstākās izglītības pārejai uz angļu valodu. Zīmīgi, ka šo priekšlikumu autore ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, kura nolika deputāta mandātu un tagad  gadu mācīsies Amerikā. Jā, tur viņa ar latviešu valodu nekur netiks. Varbūt tāpēc  bažas par latviešu valodas nozīmi viņa sauc par sentimentu.

Taču tas vēl nav viss:  ietekmīgā Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīkojas ar vēl lielāku vērienu — pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē.

Tas nozīmē, ka teju ikvienam valsts pārvaldes darbiniekam amata aprakstā būtu iekļauta prasība sveštautiešus apkalpot angliski, savukārt Latvijā uz dzīvi un biznesu atnākušie uzņēmumi atbrīvotos no nepieciešamības integrēties. Latviešu valodas lietošana FICIL biedru skatījumā ir “nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē”.

Esam jau pieraduši, ka Rīgā daudzām iestādēm un uzņēmumiem nosaukumi ir  svešvalodā, teju vai jāapmeklē kursi, lai pareizi tos izrunātu. Piemēram, kā jūs izrunātu kanādiešu degvielas koncerna “Circle K” nosaukumu? Kāds circenītis jau sanāktu. Taču valodniece Ina Druviete ir pārliecināta, ka uzņēmumam neizdosies uzspiest latviešiem savu neizrunājamo nosaukumu:  “Nav iespējams piespiest divus miljonus latviešu pareizi izrunāt “Circle K” (sēkl kei). Būs cirkuļi vai kapļi —  viņiem jāsamierinās. Latviešu valoda netiks kropļota vienas augstprātīgas ārvalstu firmas dēļ!”

Tas, ka latviešu valodai jāpaliek valsts ekonomikas apritē, šķiet, ne visiem ir būtiski. Piemēram, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vieslekcijā Ekonomikas augstskolā runāja angliski studentu auditorijā, kurā faktiski nav ārzemnieku. Tas saskan ar viņa bijušās partijas biedres Ilzes Viņķeles rosinājumu augstskolām  patstāvīgi noteikt studiju programmu.

Protams, ir jāņem vērā investoru prasības, taču visam vajadzētu būt ar mēru. Ir latvieši, kuriem vēsturiskie padevības gēni tik dziļi iesēdušies, ka svešzemnieku priekšā izklāsies kā dārgi paklāji. 

Ja viss tā turpināsies, tiks legalizēts veids, kā izstumt latviešu valodu no ekonomikas un beigu beigās arī no valstiskās aprites kopumā.
“... latviešu valodai Latvijas teritorijā jāpiemēro noteikti juridiskās aizsardzības mehānismi. Konstitucionāli noteiktais vienīgās valsts valodas statuss garantē latviešu valodas noturību,”  pārliecināta  Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete.

Viedokļi