Karavāna dodas tālāk

Žurnālā “Ir” jūnija trīs numuros un portālā publicētās oligarhu sarunas plaši izskanējušas sabiedrībā. Savulaik tās kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas bija ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas un noziedzības apkarošanas birojs lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Šobrīd šī lieta aktualizēta atkal. Uz jautājumu, kāpēc tieši tagad, žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele atbildēja, ka rakstu sērija sagatavota publicēšanai tik ātri, cik vien tas bija iespējams, vienlaikus nodrošinot žurnālistiskā darba kvalitāti. Tie satur fundamentālu informāciju, kas ietekmēs Latvijas politikas procesu ilgtermiņā.

Tas viss gan atgādina vētru ūdensglāzē — kaut kas sašūpojas, sākas rosīšanās, bet nekādu rezultātu tas nedod. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzinis, ka daļa publicēto “oligarhu sarunu” vērtējamas vien no ētikas viedokļa. Par to atbildību neprasa...

Piebremzēt oligarhu darbošanos un ietekmi Latvijā mēģināts arī agrāk. Notikušas pat protesta akcijas, bet kas mainījies? Nekas. Ietekmi saglabā cilvēki, kuriem ir nauda to nodrošināt. Lai arī bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izraudzīšana šim amatam nav bijusi pēc labākās politikas principiem, var piekrist viņa teiktajam plašsaziņas līdzekļos, ka Latvijā izveidojušās divas valdības — viena oficiālā, bet otra pagaldes. Naivs gan ir apgalvojums, ka tikai vēlētāju ziņā esot to izjaukt, jo vēli, cik gribi, godprātības nav tik un tā.

Piekrītu, ka šo sarunu dalībniekiem un vēl daudziem  citiem politikā vairs nav, ko darīt. Tomēr, aizdzenot vienus, vietā nāks citi, jo apetīte rodas ēdot. Tā ir sistēma, ko pie varas esošie nemaz nemēģinās sagraut, jo pašiem no tā visa ir savs labums. Jā, ir skaļas frāzes, ka par atsevišķiem izteikumiem kādam būs arī jāatbild, varētu veidot arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar publicētajām sarunām, kas turpinās tērēt valsts naudu bez redzama rezultāta. Acīmredzot esam bezspēcīgi pret “veiksmes” stāsta popularizētājiem, banku izzadzējiem un tautsaimniecības gremdētājiem. Ja vienu paraus lejā, kritīs vēl daudzi. Tā ka grūti noticēt, ka šim skandālam būs kādas tālejošākas sekas. Pie mums daudz kas notiek kā zināmajā teicienā — suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

Viedokļi