Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārtējā drāma izglītībā — komentē Sandra Pumpure, laikraksts "Staburags"

Grūti pateikt — tā ir aizejošās valdības agonijas izpausme vai vēlme turpināt reformu, bet Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar iecerētām izmaiņām pamatizglītības standartā. Projektā ir iecere samazināt latviešu literatūras stundu skaitu, bet tā vietā skolēniem piedāvā apgūt tādu priekšmetu kā drāma, kas jau izraisījusi plašu sabiedrības rezonansi.

Šobrīd skolas 4. — 6. klases posmā literatūrā var izvēlēties vienu no diviem programmas variantiem — 175 vai 140 stundas trijos gados. Lielākā daļa skolu jau tagad izvēlas otro variantu. Savukārt 7. — 9. klasē ir 210 stundas trīs gados. Tās lielākoties ir divas mācību stundas nedēļā, un iecere ir samazināt šo skaitu līdz vienai. Tā vietā būs drāma — mācību priekšmets vai veids, kā skolēni varēs izpausties publiski. Ministrijā skaidro, ka skolām būs iespēja brīvi variēt, kā mācību procesu veidot. Jaunais priekšmets varētu būt integrēts kādā mācību priekšmetā, piemēram, literatūrā, bet ne obligāti, un tas var būt arī atsevišķs mācību priekšmets. Galarezultātā mācību gada beigās var tikt iestudēts kāds darbs vai veidots projekts. Kāpēc vajag tik ļoti izcelt drāmas nozīmi, grūti pateikt. Latvijā pazīstamā žurnāliste Elita Veidemane izteikusi bažas, ka drāmas vietā varam sagaidīt arī traģēdiju...

Mūsu valsts izglītības sistēma virzīta uz to, lai vispusīgi izglītotu bērnus un viņi apzinātos savas stiprās un vājās puses. Naivi cerēt, ka, beidzot skolu, visi jaunieši ir izcili jebkurā jomā. Kādam kaut kas padodas vairāk, citam mazāk, un gan skolā, gan ģimenē lielākais uzsvars tiek likts tieši uz veiksmēm. Grūti pateikt, vai drāmas iemaņas būs labākais mācību veids katram vai kārtējā mocība vienai skolēnu grupai. Neapšaubāmi arī izglītībā ik pa laikam vajag ko jaunu, jo pasaule mainās un sistēmai jādara tas pats. Lielākai daļai arī grūti pieņemt izmaiņas, bet vieglāk to izdarīt, ja iecerētais ir saprātīgs. Mums gan lielākoties ir kā ar cirvi — ja cērt, tad skaidas atlec pamatīgi. Var piekrist režisora un augstskolu pasniedzēja Dmitrija Petrenko viedoklim, ka drāmas mācības nenozīmē to, ka visiem skolēniem mācīs spēlēt teātri vai iestudēs lugas. Tās bērniem un jauniešiem palīdz apgūt svarīgās sociālās kompetences — sadarboties, cienīt otru cilvēku, kā arī to, kā pašam veidot attiecības ar savām emocijām. Tiktāl viss ir skaidrs, bet šo prasmju veidošana jau ir iekļauta daudzos mācību priekšmetos. Kāpēc jācieš literatūrai, jo arī tās programmā ir gan drāma, gan daudz kas cits. Vai tiešām jāveido kaut kas pavisam jauns un to nevar darīt uz jau esošā pamata, ja patiesi ir tāda vajadzība? Šo priekšmetu tik veiksmīgi var integrēt literatūras stundās vēl intensīvāk, vien vajag gribēt. Par gaidāmajām izmaiņām satraukti arī literatūras skolotāji, jo tas nozīmē mazāk darba un mazāku algu, bet daļai, iespējams, vispār darba vairs nebūtu. Turklāt vajadzēs arī skolotājus, kuri mācīs drāmu. Vai skolas spēs tādus nodrošināt, jo, kā zināms, katra mācību priekšmeta skolotājam vajag atbilstošu izglītību? Tādu gan laikam nevajag ministrijas ierēdņiem, kuriem galvenais ir parādīt, ka viņi strādā, piedāvājot reformas, kas pēc būtības nevienam nav vajadzīgas.

Viedokļi/Komentāri