Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas karstu strebj, apdedzina lūpas

Aizskrējušas divas nedēļas kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības aprises ļoti pabālas, izplūdušas, kā pa miglu klaiņojošas.
Vieni no biežāk lietotājiem vārdiem ir “sarkanā līnija”, aiz kuras atrodas “Saskaņa” un kuru negrasās pārkāpt pārējās sešas Saeimā iekļuvušās partijas.  

“Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis gan prognozē, ka  neviens no trīs premjera amata kandidātiem — Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par” kandidāts Artis Pabriks —, par vienu no kuriem prezidents aicināja partijas vienoties, nevar savākt vairākumu Saeimā. Dombrovskis uzskata, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pietrūka drosmes nostāties pret “sarkanajām līnijām” un aicināt “Saskaņu” veidot valdību. Pagaidām gan šķiet, ka vienīgi skaidri zināmais fakts par jauno valdību ir, ka “Saskaņa” būs opozīcijā...

Valdības veidošanā līdz šim aktīvāka ir Jaunā konservatīvā partija ar Jāni Bordānu  priekšgalā. Visu cieņu — gudrs, erudīts politiķis, bet dažkārt aizmirst latviešu teicienus “kas karstu strebj, apdedzina lūpas” un “kas ātri skrien, neskrien ilgi”. Viņa gājiens par savu jaunās valdības redzējumu un atbildības sfēru sadalījumu ir nedaudz mulsinošs. Bordāns izteica vēlmi sadarboties ar  “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, Nacionālo apvienību (NA) un “Jauno Vienotību”, opozīcijā atstājot esošā premjera Māra Kučinska pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību  un  “Saskaņu”. Šādai koalīcijai Saeimā būtu 66 vietas.

JKP vēlas uzņemties premjera amatu, kā arī vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju. Ministrijas tika sadalītas arī citām partijām. It kā jau viss pareizi, bet vai vispirms partijām nevajadzēja vienoties par darāmajiem darbiem, valdības veidošanas kritērijiem, Ministru prezidenta amata kandidātu, sadarbības kompromisiem?

Šis gājiens netieši norāda, ka pagaidām  jaunais sasaukums mēģina piepildīt katras partijas ambīcijas, dalīt sfēras, nevis meklēt darbības kopsaucēju un  labākos profesionāļus no sava vidus.

“Šādā situācijā premjera amata kandidāta izvēle būs atkarīga nevis no kandidātu personiskajām īpašībām, bet gan no partiju spējas vienoties,” uzskata Latvijas Universitātes politologs Juris Rozenvalds.

Vai Latvijas simtgadi sagaidīsim  ar jaunu premjeru? — tas vēl ir jautājums bez atbildes.

Viedokļi