Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konsultē kā bomzi — komentē Ināra Sudare, laikraksts "Staburags"

Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī bija par 13,1 tūkstoti mazāk bezdarbnieku nekā gadu iepriekš, taču nav gan zināms, kāpēc — vai viņi izbraukuši no valsts, nomiruši vai arī vairs nav reģistrējušies, jo neredz tam jēgu.  
Latvijā pirmajā ceturksnī bija 66,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Protams, ir cilvēki, kuriem bez darba ir ērti dzīvot, jo strādājot ir jāpiepūlas, bet, parakstot  kārtējo papīru par pabalsta saņemšanu, tik vien tā darbiņa, kā pildspalvu rokā paturēt. Taču ir cilvēki, kurus  bezdarbs dzen izmisumā, un viņi burtiski dzīvo depresijas ēnā. Arī Elīna (vārds mainīts), kura ģimenes apstākļu dēļ no Aizkraukles  pārcēlās uz citu reģionu, ļoti ilgu laiku saviem spēkiem nespēja atrast darbu. Nav noslēpums, ka sievietei pēc 40 galvenokārt piedāvā tikai pārdevējas darbu. Pēc neveiksmīgajiem meklējumiem beidzot viņa nolēma reģistrēties bezdarbniekos (piebildīšu, tas nebija Aizkrauklē, bet gan Pierīgā). Domāju, šajā iestādē patiešām vajag strādāt līdzjūtīgiem, zinošiem, ieinteresētiem cilvēkiem, kuri spēj un grib iedziļināties katra bezdarbnieka problēmās.
Elīnai ir augstākā izglītība, beigusi Lauksaimniecības universitāti, ilgu laiku strādājusi radošu darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā rakstīts: “Ja bezdarbnieks nezina, kādu darbu vēlas strādāt, kāds darbs viņam ir piemērotāks, viņam palīdz karjeras konsultants. Karjeras konsultants runā ar bezdarbnieku, lūdz aizpildīt dažādus testus, paskaidro jautājumus par dažādām profesijām un mācību programmām. Karjeras konsultants palīdz bezdarbniekam saprast, kāds darbs viņam ir vispiemērotākais, paskaidro, ko un kur var mācīties.” Tā domāja arī Elīna, taču pēc sarunas ar karjeras konsultanti viņa jutās kā ar aukstu ūdeni aplieta. Konsultante Elīnai ieteica mājaslapas, kur var meklēt darbu, pēc tam pajautāja, vai viņa prot rakstīt CV — Elīna jutās kā  9. klases skolniece vai bomzis, kurš nekad nav redzējis datoru. Elīna teica, ka labprāt mācītos kursos, izvēlējās divus, protams, apmeklētu tos, kuri drīzāk sāktos. Konsultante teica, ka var pierakstīties tikai vienos kursos, turklāt tajos rindā esot 122 cilvēki un diez vai viņa tikšot.
Līdz ar to karjeras konsultantes funkcijas beidzās, darbiniece savu bija padarījusi. Vai kādu interesē, kāda ir darbinieku atdeve un kāda atdeve ir  bezdarbnieku organizētajiem kursiem? Ir nauda, ir kursi, ir ierēdņi, bet bieži vien tas ir kaķiem.  Nav taču noslēpums, ka daudzi mācās tikai stipendijas dēļ — vismaz kāds īslaicīgs pabalsts. Tad arī nav jābrīnās, ka mums ir viens no lielākajiem bezdarba rādītājiem ES.

Viedokļi