Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lai izdodas!

Vēl dažas dienas, līdz vēlēsim laimi Jaunajā gadā, zīlēsim un mēģināsim prognozēt, kādi būs nākamie 12 mēneši. Šis ir laiks, kad ikviens kaut nedaudz aizdomājas arī par to, kāds tad bijis aizejošais gads. Ievērības cienīgu notikumu bijis daudz gan pasaulē, gan Latvijā. Varam būt lepni un gandarīti, ka esam paaudze, kura pieredzējusi mūsu valsts simtgadi. Gada griezumā brīžam šķita, ka tā visa ir par daudz, jo zem simtgades “birkas” tika palikts viss iespējamais. Tomēr, esot svētku kulminācijā Rīgā, atkal bija šī īpašā izjūta, kāda daudzus pārņēma Atmodas laikā — mēs esam valsts ar savu tautu un valodu. Ejot kopā cilvēku pūlī 11. novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa, bija labi un droši. Vērojot Rīgu no kāda augstāka skatu punkta, varēja droši teikt — mūsu galvaspilsēta ir skaista. Ja savulaik, atgriežoties no kāda ārzemju brauciena, Rīga un Latvija šķita pelēka, šobrīd jau sen tā vairs nav. 

Tas viss noteikti atbalsojas arī citviet Latvijā, bagātīgi iemirdzoties Ziemassvētku un gaidāmā Jaunā gada gaismās. Braucot cauri novadiem, var redzēt tik daudz brīnumainu lietu, un šo tiekšanos pēc gaismas var saprast, jo daba nav mūs pārbagāti apveltījusi ar dabīgo gaismu un sauli. Tā ka var teikt, ka gads ir ne tikai balts no abiem galiem sniega dēļ, bet arī gaismas piepildīts.

Pa vidu tam ir raibu notikumu jūklis, un katras jomas pārstāvji to noteikti vērtēs dažādi. Ekonomika neapšaubāmi ir katrs valsts stūrakmens, tāpēc būtiski izvērtēt, cik lielā mērā piepildījušās prognozes gada sākumā. Neraugoties uz visām negācijām un to, ka nemaz tik strauji cilvēku dzīves apstākļi neuzlabojas, ekonomisti aizvadīto periodu vērtē pozitīvi. Ekonomika turpina augt, tā esot daudz sabalansētāka nekā pirmskrīzes laikā, turklāt gaidāms, ka tā tas turpināsies arī tuvākajos gados. Jācer tikai, ka tie nav tukši vārdi, kas izzīlēti kafijas biezumos, bet pamatotas aplēses. Savukārt lauksaimnieki priecājas, ka izdevies ievērojami samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, un ekonomiskie rādītāji liecina, ka izmaiņas bijušas pozitīvas.

Joprojām gan nav uzvarēta cīņa ar Āfrikas cūku mēri, un lauku ļaudis vajājušas dažādas dabas stihijas, ko nekādi nevar ietekmēt.
Kultūras jomā neaizmirstami bijuši Dziesmu un Deju svētki, pateicoties Latvijas simtgadei, esam tikuši pie daudzām jaunām pašmāju filmām, iestudējumiem un dziesmām. Tas viss paliks nākamajām paaudzēm. Sportā priecājamies par mūsu sportistu sasniegumiem Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs. Dabas aizstāvības jomā Eiropas Savienībā nupat panākta vienošanās par plastmasas direktīvu, kas paredz vairāku gadu laikā aizliegt vienreizējos plastmasas iepakojumus un paplašināt ražotāju atbildību. Cerams, tas ir viens solis tuvāk tam, lai mēs paši reiz nenoslīktu plastmasas jūrā. Varbūt tuvākajā laikā Latvijā sagaidīsim arī depozītsistēmu, lai var nodot, nevis izmest tukšo taru.

Pāri visam tam, protams, politika un aizvadītās Saeimas vēlēšanas. 13. numurs gan izrādījies liktenīgs, jo līdz šim nav izdevies Latvijā izveidot valdību. Tomēr, neraugoties uz to, dzīve neapstājas un ikdienas procesi apliecina, ka varam iztikt bez tās. Tagad gan jāgaida Jaunais gads, lai politiķi var sparīgi ķerties pie darba. Lai izdodas!

Redakcijas sleja