Latviešiem temperaments mostas pirms vēlēšanām

Par igauņiem latvieši mēdz teikt, ka viņi ir mazliet lēnīgi. Arī mēs paši savu temperamentu dēvējam par ziemeļnieciski atturīgu, salīdzinot ar temperamentīgajiem grieķiem vai itāliešiem. Taču šķiet, ka latvieša īstā daba, kādu to “Mērnieku laikos” attēlojuši brāļi Kaudzītes, mostas ikreiz pirms vēlēšanām. Varētu domāt, kas  provincē un perifērijās par politiku, tur tikai saimniekošanas vaina, tomēr tā gluži nav. Pirms pašvaldību vēlēšanām arī provincēs zināmas kaislības vērojamas citādi atturīgajos vēsajos raksturos. Piemēram, kādam konkrētam sarakstam pietuvinātiem cilvēkiem no konkurējošā saraksta kolēģiem pat draudēts ar iespējamu darba zaudēšanu, ja vēlēšanās nobalsos par “nepareizo” sarakstu. Šajā apstāklī priekšvēlēšanu laiks jau kļūst draudīgs, iemantojot trillera cienīgas iezīmes...
Gatavojot priekšvēlēšanu materiālus, kuros cenšamies lasītājiem pavēstīt par deputātu kandidātiem, viņu iecerēm, raisījās dažādas pārdomas. Par to, kā cilvēki izvēlas, par ko balsot, par to, kur gūst informāciju, vai tā viņiem vispār ir vajadzīga. Kādā Aizkraukles reģiona novadā uzrunāts vīrs atzina: iepriekš neinteresējos, es taču te, kā jau laukos, visus pazīstu — zinu, piemēram, ka Anna ir dzērāja, bet Pēteris zog, par tādiem arī nebalsoju. Kāds cits ar dedzību atceras situāciju, kad saskandinājis ar novada galvu, kurš tāpēc taču ir “nu, reku, riktīgs cilvēks!”. Jāsecina, ka daudzi vienkārši nobalso par pazīstamiem cilvēkiem, kā teiktu Pietuka Krustiņš, “cienīgiem līdztautiešiem”, nedomājot par viņu piemērotību, zināšanām, erudīciju, gudrību. Kādā sarunā mani samulsināja deputāts, kurš nezināja, ka iestāde, kuru viņš pilnā pārliecībā uzskata par sava novada teritorijā esošā, patiesībā ir citā novadā... Un tas pēc ilgāka laika deputātēšanās!

Katras pārmaiņas ir būtiskas, jo pastāvēs, kas pārvērtīsies, un, ja nebūs labāk, vismaz būs citādāk. Gundars Āboliņš, Latvijas Radio piesakot raidījumu “Radio mazā lasītava”, atgādina dzejnieka Josifa Brodska teikto: lielāks noziegums par grāmatu dedzināšanu ir tikai to nelasīšana. Pārfrāzējot varētu sacīt, ka lielāks noziegums par sliktu deputātu ievēlēšanu ir vēlēšanu ignorēšana. Iesim, balsosim, varbūt riskēsim, izvēloties mazāk pazīstamus jaunus cilvēkus, varbūt turēsimies pie stabilām un pārbaudītām vērtībām, dzīvosim pēc principa — labāk zināms ļaunums nekā nezināma laime, bet iesim balsot.

Viedokļi