Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Melnais karš sācies

Tik “melnu” priekšvēlēšanu periodu, kāds tas būs šogad, Latvija vēl nekad nav piedzīvojusi, iezīmējot priekšvēlēšanu laiku, nedēļas sākumā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis un norādīja, ka šis vēlēšanu gads iezīmēsies ar to, ka tiks lietoti daudzi jauni paņēmieni, kas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju prātus.

Kā pamatojumu savam izteikumam viņš nosauca pret finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu izvērsto pārmetumu kampaņu, kurai jau esot pievērsta drošības dienestu uzmanība. Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija gan skaidri neapstiprināja, vai pret Reiznieci-Ozolu sākta kāda organizēta kampaņa, taču to, ka premjera piesauktais “melnais karš” ir sācies, apliecina ne tikai šis gadījums vien.
Domāju, tieši to pašu var teikt gan par odiozā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa izdošanu aizturēšanai un ar viņu saistīto skandālu, gan arī Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa paziņojumu par kandidēšanu vēlēšanās un šī lēmuma atsaukšanu vēlāk.
Vai Artuss Kaimiņš ir vai nav vainīgs viņam piedēvētajos pārkāpumos, lai izvērtē tiesībsargājošās institūcijas un lemj tiesa, taču tas, kā tas notika, tiešām atgādina melno PR kampaņu, ko gan pats vaininieks šobrīd ļoti veiksmīgi izmanto, lai sevi reklamētu un pozicionētu kā cietēju. Ņemot vērā, ar kādu negatīvismu sabiedrībā vērtē valdības un Saeimas darbu, tad Kaimiņš noteikti visā tajā kļuvis par dienas varoni un veiksmīgi ceļ savu reitingu.

Savukārt Pēteris Sproģis, neizturējis spiedienu, jau ātri vien paziņoja, ka tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās “Saskaņas” sarakstā. Uzskatu, ka mācītājiem nav ko darīt politikā, jo baznīcai un varai jābūt nodalītām, tāpat piekrītu žurnālistes Anitas Daukštes paustajam — nevari turēt sitienu, nelien politikā. Tomēr jāpiekrīt arī Vjačeslava Dombrovska teiktajam, ka tādu bezprecedenta naida kampaņu, kāda tika vērsta pret Sproģi, tiešām cienījamam cilvēkam izturēt grūti.

Pēdējo nedēļu notikumi parāda tikai to, cik ļoti valdošā kliķe baidās, ka politikā varētu kaut kas būtiski mainīties, ienākot spēcīgām personībām, kas bauda sabiedrības uzticību, un kas notiek ar tiem, kas domā citādāk, runā pretī vai izrunājas pārāk daudz. Politiskais teātris vai cirks — kā nu kuram labāk patīk to saukt — vēl tikai uzņem apgriezienus, un domāju, ka līdz rudenim piedzīvosim daudz ko interesantu. Kurš būs nākamais, kas kritīs par upuri saplosīšanai?

Viedokļi