Mērs uz mūžu vai astoņiem gadiem?

Interneta portālā manabalss.lv ikviens aicināts parakstīties par iniciatīvu, kuras ierosinātāji piedāvā ieviest grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, nosakot, ka viena persona pašvaldības vadītāja amatā nevar būt vairāk par diviem sasaukumiem. Divu nedēļu laikā par to parakstījušies 942 cilvēki, taču, lai šo priekšlikumu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, vajadzīgi vēl deviņi tūkstoši parakstu.
Skaidrs, ka šādā veidā savākti paraksti Saeimai nav saistoši, un līdz šim jau vairākas iesniegtās iniciatīvas tā arī palikušas neizskatītas. Un diez vai tā arī skatīs šādu priekšlikumu, jo liela daļa domju vadītāju, kas gadu gadiem sēž mēru krēslos, ir Saeimā esošu partiju pietuvinātas personas.

Manā skatījumā šāda iniciatīva būtu atbalstāma, jo pietiekami ilgā pieredze žurnālistikā liecina, ka daudziem priekšsēžiem, kuri gadu desmitiem vada pilsētu vai novadu, zudusi šī robeža — mans un pašvaldības. Viņi kā mazi ķeizariņi sēž savās karaļvalstīs, izdod savus likumus un pēc saviem likumiem arī dzīvo. Aizkraukles reģionā pēdējo divu sasaukumu laikā vadītāji gan nomainījušies visos novados, taču galvenais iemesls tam drīzāk bijusi administratīvi teritoriālā reforma. Taču citi piemēri arī tālu nav jāmeklē. Jēkabpils mērs savā amatā ir 20 gadu, tikpat — Jelgavā, Liepājā — 15 gadu, bet rekordists šajā ziņā ir odiozā persona — Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš šajā amatā ir jau 28 gadus un ir sarakstā ar pirmo numuru arī šajās vēlēšanās. Man par lielu pārsteigumu, vēlēšanās vairs nekandidē Iecavas novada domes priekšsēdētājs, kurš gadu ziņā mēra krēslā neatpalika no Lemberga.

Iniciatīvas ierosinātāji priekšlikumu pamato ar to, ka politiķi, kuri savā darbā nejūt nedrošību un risku zaudēt amatu, zaudē darba kvalitāti, spēju sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, un kopumā veicināt lielāku sabiedrības līdzdalību.Tas arī veicina korupcijas risku. Politiskās konkurences trūkums pašvaldībās ir nopietna problēma vēlēšanās, un pēdējos gados tā krītas. Tas savukārt mazina vēlētāju uzticību politiskajai sistēmai, ko uzskatāmi var novērot arvien sarūkošajā dalībā vēlēšanās gan pašvaldību līmenī, gan Saeimas. Piemēram, 2009. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 53,8% vēlētāju, 2013. gadā — vairs tikai 45,99%. Iepriekšējās vēlēšanās jaunus priekšsēdētājus ievēlēja tikai 39 pašvaldībās, 80 savu amatu saglabāja iepriekšējie vadītāji.

Savukārt pašvaldību vadītāji saka — tas ir koks ar diviem galiem. Pārāk liela mēru mainība varētu apdraudēt attīstību un dažādu projektu īstenošanu, jo nav pārliecības, vai nākamajam mēram būs tādas pašas prioritātes kā iepriekšējam. Tomēr liela daļa  “Staburaga” aptaujāto lasītāju atbalsta šādu priekšlikumu.

Viedokļi