Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūžīgā cīņa ar vējdzirnavām — komentē Sandra Pumpure, laikraksts "Staburags"

Veselības ministres Ilzes Viņķeles labā griba nedalīt cilvēkus “grozos” atdūrusies pret pamatīgu mietu — nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka no ieceres vien naudas vairāk nekļūst. Saprotams, ka nodoklis veselības aprūpei kaut kam jāsedz. Tomēr, mainot principu, ka to dara visi, arī līdz šim minimālo iemaksu veicēji, jāveic izmaiņas nodokļu sistēmā. Tas gan ir pretrunā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solīto, ka šogad viss paliek, kā bijis. Līdz ar to izmaiņas veselības aprūpes finansēšanā atkal iestrēgušas vismaz līdz 2021. gadam. Lai arī Eiropas Parlaments kaunina Latviju par lielajiem nodokļiem iedzīvotājiem, Latviju, šķiet, tas nesatrauc, un politiķi izvēlas vienkāršāko risinājumu visās dzīves situācijās — paaugstināt, nevis meklēt līdzsvaru ieņēmumiem un izdevumiem. Ilzes Viņķeles  piedāvātais modelis būtiski neatšķiras no bēdīgi slavenajiem groziem, tikai nosaukts citādāk. Būtībā princips paliek tas pats — lai saņemtu valsts līdzfinansētu veselības aprūpi, nodokļi jāmaksā visiem. Tikai vēl nav skaidrs, kas notiks ar tiem, kuri neko nemaksās un, iespējams, pat nedomā to darīt. Vai viņi paliks ārpus tā visa? Kurš tad beigās uzraudzīs, vai  cilvēks visu samaksājis, pirms vērt ārsta kabineta durvis?  Vismaz tagad top skaidrs, ka paši mediķi tie nebūs, ļaujot viņiem  pieņemšanas laiku atvēlēt galvenajam — pacientam.

Tomēr, neraugoties uz esošo kārtību un gaidāmajām izmaiņām, cilvēks Latvijā ir un paliek veselības aprūpes ķīlnieks. Neviena reforma līdz šim nav spējusi atrisināt problēmu ar medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Kurš gan nav saskāries ar situāciju, ka, piesakot izmeklējumu vai vizīti, ārstniecības iestādē saņem atbildi, ka par pilnu maksu vari tikt varbūt pēc mēneša, bet par valsts naudu — labākais pēc pusgada. Tas ir ne tikai situācijās, kad var gaidīt, bet arī tad, kad lieta steidzama. Piemēram, cilvēkam paredzēta operācija, un ārsts pirms tās nozīmējis konkrētus izmeklējumus. Tikai kā to izdarīt, ja pat par maksu nav iespējas? Grūti iedomāties, kā lai pensionārs izbraukā uz vairākiem izmeklējumiem dažādās Latvijas vietās, kur vēl ir kāda pierak­sta vieta. Kāpēc to nepiedāvā veikt slimnīcā, kur cilvēku paredzēts operēt? Uz šādiem jautājumiem atbilžu nav, un nereti jāņem talkā vecais labais “blats”, jo izmeklējums nepieciešams. Nosakot nepieciešamās manipulācijas, speciālists jau vēlas labāko, bet tikai nevar dot atbildi uz jautājumu, kā to paveikt saprātīgos termiņos.
Ņemot vērā visu šo pieredzi, mums jau Latvijā ir maksas medicīna, un jādomā nevis par to, kā no cilvēkiem vairāk paņemt, bet dot.
Tā kā Latvijas veselības aprūpe ir kā vējdzirnavas, ar kurām grūti cīnīties, tad vieglāk izdzīvot, ja vari par daudz ko pasmaidīt, arī par šo jautājumu. Lasot par šo tematu masu medijos, pavīdēja vēl   ziņa, ka Viņķele kā  prioritāti valstī vēlas izvirzīt psihiatrijas attīstību. Kāds par to trāpīgi komentējis: “Ļoti pamatots un pārdomāts lēmums! Ar šo valdību Latvijas iedzīvotājiem pieaug risks sajukt prātā!”

Viedokļi/Komentāri