Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nav patērēts ne grama ūdens, bet jāmaksā 100 eiro — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Vienas nedēļas laikā saņēmām trīs sūdzības par uzņēmumu, kas Aiz­krauklē nodrošina iedzīvotājus ar ūdeni. Tas manī raisīja pārdomas gan par attieksmi pret klientiem, bez kuriem, starp citu, nebūtu ne šāda uzņēmuma, ne naudas algām, ko saņem tā darbinieki, gan par vietējā monopolista varenību, komunikācijā, ar kuru reizēm bezspēcībā nolaižas rokas.

Uz kādas mūsu lasītājas jautājumu — kāpēc jāmaksā četri eiro, ja ūdens patērēts tikai par vienu centu? — atbilde, ko sniegtu uzņēmums, ir skaidra, un tā būtu arī saprotama un pieņemama. Summa ietver maksu par rēķina sagatavošanu, nosūtīšanu un, protams, patēriņa starpības pārrēķinu. Tā nu tas Latvijā ir — jāmaksā ne tikai par nepatērētu elektrību, bet arī par ūdeni, jo cilvēki taču ir strādājuši un resursi tērēti.

Taču nākamā situācija man tiešām nav izprotama. Divi cilvēki devušies dzīvot uz ārzemēm, par ko iesniegumā informējuši uzņēmumu, kurā prasīts norādīt prombūtnes termiņu. Abi norādījuši gadu. Ne viens, ne otrs nav pamanījuši, kā aizsteidzies gads, iesniegumu nav atjaunojuši, lai gan kliente saziņā ar uzņēmumu ik mēnesi norādījusi, ka ir ārzemēs. Un ar to viņa kļuvusi par grēkāzi: to, kurai nu nāksies samaksāt par visu mājas patēriņa starpību — 100 eiro. Kaimiņi, protams, priecīgi! Tajā pašā laikā otrs klients izspruks sveikā, jo te mājas vecākā esot devusi ziņu uzņēmumam, ka puisis nedzīvo Latvijā. Kad Aizkrauklē dzīvojošā radiniece mēģināja noskaidrot, kāpēc ir šāda situācija, nevienlīdzīga attieksme un kā to risināt, saskārās ar vienaldzību. Gar degunu novicināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka patēriņa starpības pārrēķinu kārtību, un viss. Taču šajos noteikumos nekur nav rakstīts, ka iesniegums par prombūtni ir terminēts. Tas nozīmē, ka klientiem tajā nebija jānorāda ne gads, ne pieci.

Arī es esmu mājas vecākā, un skaidrošanos par ūdens tēmu bijis daudz un ilgas. Reizēm tiešām nācies uzklausīt komentārus — tas mūs neinteresē, tas mums nav jādara vai tas nav mūsu pienākums, un esmu devusies prom ar sajūtu, ka nav vēlmes iedziļināties klientu problēmās. Nav jau vajadzīgs, lai katrā dzimšanas dienā saņemu apsveikumu īsziņas veidā, kā to dara, piemēram, LMT. Bet tas taču ir mūsu vietējais uzņēmums, un klientu tam nemaz tik daudz nav! Tāpēc vai tiešām mūsu modernajā laikmetā, kad var izveidot ērtas datubāzes ar atgādinājumiem un dažādu papildu informāciju, nav iespējams ar klientu sazināties elektroniski un telefoniski un atgādināt par nepieciešamajām izmaiņām? Taču, ja kliente aizmirsīs samaksāt tos 100 eiro, tad gan noteikti par to tiks atgādināts, un ne reizi vien!

Viedokļi