Neizdevies joks jeb uz muļķiem neapvainojas

Cik cietsirdīgam, trulam jābūt, lai jokotu par vairāk nekā 60 tūkstošu cilvēku sāpēm, ciešanām, nāvi? Vai genocīds, tajā skaitā pret latviešu tautu, vispār var būt tēma jokiem? Bet tieši to centās darīt kāds Latvijā dzīvojošs krievu tautības pārstāvis, vārdā Aleksandrs Guzenko. Joka saturs: kāpēc hipsteri Latvijā vasarā valkā biezas cepures? Ja Krievija uzbruks un atkal visus latviešu sūtīs uz Sibīriju, šie jau ir gatavi.

Šo gadījumu plašākai publikai atklāja bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Viņa nesen apmeklēja Jāņa Skuteļa humoršovu, un tajā piedalījās nosauktais Aleksandrs.

Jānis Skutelis komentē, ka joku pasaulē ir jābūt lielai vārda brīvībai. Viņaprāt,  šajā gadījumā problēma bija nevis izvēlētā tēma, joks nebija aizvainojošs, bet vienkārši nesanāca. Ja to pastāstītu pareizi, neviens tam nepievērstu uzmanību.

Izrādās, ka līdzīgus “jokus” par Sibīrijas tēmu plēsis arī itāļu dziedātājs Al Bano. Latvijā pazīstamākais itālis Roberto Meloni stāsta, ka pirms pāris gadiem kādā koncertā Dzintaru koncertzālē piestrādājis par Al Bano tulku. Dziedātājs aicinājis uz skatuves skatītāju, izsakot šādu frāzi: ja nezināsi dziesmas “Felicita” piedziedājuma vārdus, es tev uzdāvināšu “ceļojumu” uz Sibīriju.

Latvieši sāpes pārcietīs un aizmirsīs šo un daudzus nākamos “jokus”. Mēs neesam, piemēram, kā teroristi, kas, it kā aizstāvot pravieša Muhameda godu, uzbruka franču satīras žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai, nogalinot 12 cilvēkus. Mūsos nav slāvu vai dienvidnieku karsto asiņu, kas par šādiem jokiem to teicējam iegāztu pa ģīmi. Tā vietā paciešam apvainojumu, varbūt sevī nodomājam — piedodam, jo viņš taču nezina, ko dara.

Vai visi Latvijā uz šo joku reaģē vienādi? Par hipsteriem cepurēs Guzenko stāstījis vairākkārt, tajā skaitā no festivāla “Positivus” skatuves. Skatoties šo ierakstu internetā, mani pārņem izbrīns par klausītāju reakciju. Smiekli. Arī par to, ka Imantas pedofils it kā vēlējies ar savu darbību samazināt nekustamā īpašuma cenu Imantā, par sievietēm, kuras laidušas pasaulē vairākus bērnus un ar katru kļuvušas arvien neiekārojamākas. Vai tiešām tiem, kuri gardi par to pasmejas, teiktais ir pieņemams? Jo trulāk — jo labāk? Vērtē skatītājs, klausītājs, un tikai viņš nosaka, kas būs populārs, atzīts. Uz šo netalantīgo Aleksandru var vien attiecināt teicienu — uz muļķiem neapvainojas.

Rakstā izmantoti citāti no raksta ''Cibiņa vietā jānāk īstiem varoņiem'', kas publicēts  avīzē ''Kas Jauns Avīze'' nr. 40 (240), 6. oktobris, 2017.

Viedokļi