Nekur tālu no cūkām netiekam

Problēma, ka dažam indivīdam ir norma izmest atkritumus, kur pagadās, šķiet, pastāvējusi vienmēr. Manā bērnībā bija audzinoša multfilma “Si-Si-Dra” jeb “Sivēns sivēnam draugs”. Droši vien daudzi atcerēsies simpātisko ruksi un jautrās rīmes. Nekur tālu no cūkām neesam aizgājuši. Šodien Latvijā cilvēkus uzrunā Cūkmens, tomēr  pūles audzināt sabiedrību redzamus panākumus pagaidām negūst, jo ik pavasari, nokūstot sniegam, atklājas cilvēku bezatbildība un vienaldzība pret apkārtējo vidi — mežā, grāvmalās izmesti atkritumi, sadzīves tehnika, auto riepas utt.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā atkritumu daudzums ik gadu palielinās. Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais pieaudzis tikai par 16%. Mājsaimniecību atkritumi veido 28%  no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. 2013. gadā viens Latvijas iedzīvotājs radījis 312 kg atkritumu, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji ES valstīs. 2014. gadā Latvijā radīts 2 miljoni tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2013. gadā, bet savākts no šiem 2 miljoniem tikai 1,8 tonnas.

Kopš 2008. gada ik pavasari aprīļa nogalē norisinās Lielā talka, kad tūkstošiem iedzīvotāju visā valstī dodas sakopt vidi, vākt citu cilvēku izmestus atkritumus. Un darāmā netrūkst jau gadiem — gluži kā ķēniņa Augeja stallī atkritumu mazāk nekļūst, tie arvien sarodas no jauna. Bēdīga aina pagājušajā nedēļā pavērās tepat pie Pļaviņu HES, Daugavas kreisajā krastā, kur, pazeminot ūdens līmeni, krastos izskalotas, atklājās ūdenstilpē uzkrātās “bagātības”. Līdz ar ūdens gleznaini apstrādātiem koku zariem un stumbriem saulē uzmirdzēja simtiem stikla un plastmasas pudeļu. Igaunijā un Lietuvā tādas situācijas nebūtu, depozītu sistēmas ieviešana vismaz plastmasas pudeļu problēmu ir atrisinājusi. Latvijas valdības pozīcija joprojām ir lobēt atkritumu apsaimniekotāju biznesu un izlikties neredzam, kā “plastmasas” problēmu risināt.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinis: “Talka arī parāda, ka labas lietas nevar izdarīt uzreiz vienā mēģinājumā, tam ir nepieciešams laiks, lai mēs tiešām mainītos paši, mainītu savus paradumus, domāšanu un uzvedību. Talka ir uzskatāms piemērs tam, ka, ja tas notiek nepārtraukti, tad ar katru gadu mēs kļūstam labāki.” Tomēr pagaidām neizskatās, ka kļūstam labāki. Lielās talkas mērķis ir līdz valsts simtgadei padarīt Latviju par tīrāko vietu pasaulē. Tas ir labs mērķis, taču atkarīgs no mēslotājiem, nevis talkotājiem.

Viedokļi