Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nesodāmības ilūzija — komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Februārī Jelgavas prokuratūras prokurore Ludmila Masļakova atkāpusies no amata pēc 15 tajā pavadītajiem gadiem. Iemesls — izraisīta avārija. Lai gan atteikusies veikt testu alkohola daudzumam asinīs, drīz vien pēc šī negadījuma iesniegusi atlūgumu. Līdz ar to zaudējusi arī likumsargu privilēģijas, kas šajā gadījumā palīdzētu mīkstināt sodu. Dienu pēc šī notikuma, 27. februārī, līdzīgs kāzuss notika Priekuļu novada Liepas pagastā, kur pārvaldes vadītāja Evita Šīrante pie stūres sēdās 0,94 promiļu reibumā. Par nodarīto viņai bija kauns, un jau nākamajā dienā uzrakstījusi atlūgumu. Grādīgo dzērienu dēļ amatu nācās atstāt arī kādreizējam Skrīveru novada domes izpilddirektoram
Aigaram Orupam, nesen — nu jau arī bijušajam SAC “Ziedugravas” direktoram Aināram Arnītim. Pirms četriem gadiem tādu pašu joku alkohols izspēlēja ar toreizējo Aizkraukles policijas priekšnieku Aigaru Zīmeli.

Tomēr citiem ir atšķirīga morāle. Piemēram, Zemgales rajona tiesas Aizkraukles nodaļas tiesnesei Ivetai Silickai. Viņu pērn novembrī Stopiņu novadā policija apturējusi. Iepūšot alkometrā, atklāts īpaši liels alkohola dau­dzums — 2,9 pro­miles. Vai bija tiesneses nožēla par nodarīto? Nē. Lai gan viņas priekšniece, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece Inga Zālīte teica, ka šāds pārkāpums tiesnesim ir nepiedodams. Nesodāmības ilūzija tiesnesei bija tik spēcīga, ka pēc mēneša, decembra vidū, radās aizdomas, ka viņa Pļaviņu pusē atkārtoti braukusi dzērumā un šoreiz auto nenovaldījusi, ieskrējusi citā spēkratā. Pierādīts gan tas nav. Tomēr tāpat kā iepriekš — bez nožēlas. Tāpēc viņas lieta nonāca līdz pat Saeimai, kur vakar parlamenta Juridiskā komisija pateica — tiesnesei amats jāpamet.

Kurš no mums nav pārkāpis noteikumus, likumus, lai pirmais met man akmeni. Atšķirība vien, ka mums nav šīs stiprās aizmugures — tiesneša, amatpersonas imunitātes vai tiesājošo īpašās attieksmes. Par pārkāpumu jāsaņem sods, kas izpaužas naudā, soda punktos, vadītāja apliecības zaudēšanā vai galu galā — kriminālatbildībā. Iedomājos, ka uz burvja mājiena mums katram būtu viena diena, kurā mēs drīkstētu darīt visu, un par to nekas nebūtu. Ko es, ko tu gribētu darīt? Uz ko prāts nestos? Te parādās katra iekšējā morāle, garīgā inteliģence. Tā var būt, bet var arī nepiemist. Varbūt tu gribētu apzagt banku vai noslaktēt lielāko ienaidnieku? Varbūt gribētu nesties ar auto, sasniedzot tā ātruma limitu? Vai pēc izdarītā tevi mocītu sirdsapziņa? Pieļauju, ka vieni atbildētu noliedzoši. Līdzīgi kā Iveta. Manuprāt, šādi cilvēki ir bīstami sabiedrībai, jo viņu slēptās vēlmes vēl kaut cik slāpē likums.

Redakcijas sleja