No ņēmējiem jākļūst par devējiem

Domājot par dažādu jomu attīstību Latvijā, daudzkārt izskanējušas bažas, kas notiks, ja vairs nebūtu pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi? Jau tagad tie ir galvenais finansējuma avots gan ceļu būvē, gan infrastruktūras attīstībā. Arī pašvaldības to vien gaida, kad varēs īstenot kārtējo projektu, jo ar pašu naudu nepietiek.

Arī biznesa konsultāciju un audita pakalpojumu uzņēmuma pārstāvis Andris Lauciņš atzinis, ka ir uzaudzināta vesela uzņēmēju paaudze, kura ir pieradusi pie Eiropas Savienības un citu palīdzības instrumentu naudas. Viņa secinājums ir skarbs — esam izauguši ekonomikā, kurā pieraduši tikai saņemt palīdzību. Saistībā ar to atceros kādas Latvijas mazpilsētas tirgus paviljona tirgotāju un apmeklētāju nedienas ar ēkas durvīm, ko jau divus gadus nevar salabot. Tirgus administrācijas pārstāvis atrunājās, ka jāgaida ārzemju investors, lai šo jautājumu atrisinātu... Grūti pateikt, nemākam vai neprotam paši saimniekot, bet arvien skumjāk kļūst, kad dzirdam par vēl kāda pašmāju uzņēmuma pārdošanu ārzemniekiem. Tā pamazām zaudējam daudzus savas valsts zīmolus. Atliek vien cerēt, ka ārzemniekiem neapniks ar tiem “spēlēties” un arī pēc gadiem būs, piemēram, “Laimas” konfektes.

Neapšaubāmi, ir labi, ja papildus var iegūt līdzekļus savai darbībai vai kādam uzlabojumam, bet ekonomiku nevar balstīt tikai uz saņemšanu. Jāspēj dot. Turklāt, iespējams, mainoties Eiropas Savienības fondu sadalei, uzņēmējiem jābūt gataviem pārmaiņām, bet vai visi to spēs? Ikviens ekonomists apliecinās, ka atbalsta finansējums var būt kā atsevišķas darbības atspēriena punkts, bet uz to nevar balstīt savu darbību. Tomēr lielākos objektus, kas pēdējā laikā top Latvijā, grezno informatīvie plakāti ar vēstījumu — atbalsta Eiropas Savienība. Sava nav gandrīz nekā. Turklāt Latvijā vērojama vēl viena tendence — viss, kas saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, “apaug” ar sadārdzinātām pakalpojumu cenām. Par to ne reizi sūdzējušies pašvaldību pārstāvji, jo šādi projekti ir labs peļņas avots gan projektētājiem, gan būvniekiem.

— Labi, ka savulaik mums nebija pietiekami daudz naudas. Tad mēs būtu pārņēmuši poļu pieredzi, bet tagad radījām savu produktu, — atzina viena no Latvijas saldumu ražotnes pārstāvēm. Nauda ir liels virzītājspēks, un tās neesamība liek domāt radošāk.
Par to, ka latvieši var būt radoši, pārliecināmies ik dienu, ieejot veikalā. Ir tik daudz dažādu interesantu produktu, un nav vairs jādomā, ko no sava novada paņemt līdzi ciemakukulim. Turklāt, papētot nelielo ražotāju veikumu, stabilākie ir tie, kuri mēģina strādāt pašu spēkiem. Tie gan vairāk ir ģimenes uzņēmumi, kas nenodrošina daudz darba vietu. Tomēr lieliem uzņēmumiem bez papildu aizņēmuma vai fondu atbalsta izdzīvot joprojām grūti.

Viedokļi