Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Olas šķīst arī šogad

Nedēļas nogalē Rīgā aizvadīts “Baltijas praids 2018”, starp vairākiem tūkstošiem pašmāju dalībnieku  bija pārstāvēta arī Lielbritānija, Vācija, Dānija, praidā piedalījās arī Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens. “Baltijas praida” viens no galvenajiem pasākumiem ir tradicionālais lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” rīkotais “Baltijas praida” gājiens.  Tas, kā ierasts, sākās Vērmanes dārzā, turpinoties galvaspilsētas ielās. Pasākumu uzmanīja kupls skaits gan pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieku, kā arī policijas suņi.

Praids joprojām izraisa krasi atšķirīgu sabiedrības viedokli — no tiem, kas ļoti karstasinīgi aizstāv seksuālās minoritātes, līdz tiem, kuri uz praidu atnāk ar olām kabatā un pie pirmās izdevības tās met... Arī šoreiz olas raidītas koncerta skatuves virzienā Vērmanes dārzā.
““Baltijas praidu” var uzskatīt par cilvēktiesību un demokrātijas pārbaudes veidu,”  teic Zviedrijas Parlamenta locekle Birgita Ulsone. Pēc viņas domām, praida gājiens šodien ir par cilvēktiesībām, par vārda un pulcēšanās brīvību. Praids esot ļoti eiropeisks pasākums, un ir ļoti svarīgi svinēt dažādību un cilvēktiesības Eiropas Savienībā. Viņa izteica cerību, ka tādi pasākumi kā “Baltijas praids” var mainīt veidu, kā sabiedrība redz lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienu, kā arī kopumā cilvēktiesību jautājumus.

Savukārt sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš saistībā ar praidu norāda: “Balstoties uz aptauju datiem, ksenofobijas līmenis joprojām Latvijas sabiedrībā ir ļoti augsts.”

Pieņemu, ka sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas nav heteroseksuāli, droši vien mēs būtu pārsteigti, uzzinot, cik daudzi joprojām slēpj savu seksuālo orientāciju. Man liekas, ka ir pietiekami daudz citu veidu, kā sevi pierādīt, realizēt un pievērst uzmanību, ne tikai akcentējot un par svarīgāko izvirzot savu seksuālo orientāciju. Ja cilvēks ir atradis dzīvē savu ceļu, pašrealizējies, viņam nav kompleksu, toties ir ģimene, radi un draugi, kas viņu pieņem un mīl tādu, kāds viņš ir, viņš noteikti katrā neveiksmē nesaskata pret sevi vērstu diskrimināciju vai cilvēktiesību pārkāpumu. Šajā pasaulē ir tūkstoš veidu, kā sevi īstenot — ja cilvēks raksta dzeju, sacer dziesmu, glezno, sporto, cep lieliskas kūkas vai šuj apģērbu, man ir pilnīgi vienalga, kāda ir šī cilvēka seksuālā orientācija. Es viņu redzu kā foršu, dzīvespriecīgu un gudru cilvēku, kurš neiespringst un apkārtējiem lieku reizi neatgādina, ka pieder pie seksuālajām minoritātēm. Šis cilvēks dzīvo un lieliski sadzīvo ar pārējiem arī mūsu aizspriedumu pilnajā sabiedrībā.

Viedokļi