Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Paldies par dāvināto laiku!

Laiks pirms Ziemassvētkiem dabiski piepildās ar labiem vārdiem, apsveikumiem, svētku eglītes pasākumiem bērniem skolās un dārziņos un piparkūku smaržu. Ja paveicas un ir vēl labvēlīgs laiks, tad tas piepildās arī ar baltu, mirdzošu sniegu, kas uzmundrina garu tumšajos rītos, vakaros un pelēkajās ziemas dienās. Šīs dienas piepildās ar daudziem paldies, ko pasakām, saņemam, nodomājam, nosūtām domās vai kādu iemeslu dēļ atkal noklusējam.

Ielas intervijā, jautājot, cik naudas cilvēki atvēl Ziemassvētku dāvanām, Māras kundze atbildēja pavisam nepopulāri — viņai nepatīk Ziemassvētkos ne saņemt dāvanas, ne tās dāvināt. Ieklausoties viņas teiktajā, domās pārcilāju savu dāvanu maisu — cik tas ir vērts, vai tajā ir tieši tās lietas, ko vēlos saviem mīļajiem dāvināt, un vai tās viņus darīs priecīgākus? Jā un nē. No vienas puses, tur ir lietas, kas iepriekšējā “aptaujā” izdibinātas, no otras puses — tās ir tikai lietas. Pāris minūšu prieks! Kā visvairāk trūkst, un par ko vienmēr vislielākais prieks? Par dāvināto laiku, un tieši tā mums arvien vairāk pietrūkst. Nav laika piezvanīt, nav laika aizbraukt, nav laika vienkārši pabūt kopā... Inese, ar kuru šajā laikraksta numurā ir lielā intervija, sacīja, ka ikviens pats izvēlas savas dzīves prioritātes. Arī laikā, kad laika nav.

Nebūšu īpaši oriģināla — vēlos pateikt sirsnīgu paldies jums, mūsu mīļie un uzticamie lasītāji, kuri šogad ir dāvinājuši mums savu laiku! Paldies par to, ka esat atraduši savā steidzīgajā ikdienā laiku intervijai, ka esat uzticējuši mums savu dzīvesstāstu, atmiņas un pārdzīvojumus. Arī jūsu pieredze un akmeņainais ceļš reizēm kādam citam ir izvērsies par atspēriena punktu, par iedrošinājumu. Paldies visiem tiem mūsu sarunu biedriem, kuri paši rada iespēju atnākt un atbraukt pie mums uz redakciju! Paldies jums, ka, neraugoties uz maijā ieviesto Vispārīgo datu aizsardzības regulu, jo­projām mūs kā mīļus ciemiņus gaidāt un ielaižat savās mājās, ļaujat fotografēt savus smaidīgos bērnus un dzīvesgudros vecākus! Man gribas pateikt paldies arī tiem pašvaldību un iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kuru veselo saprātu neaizēnoja šis dokuments, kuri neaizbildinājās, ka tādēļ mums kaut ko nedrīkst stāstīt vai rādīt. Vienā no pēdējiem materiāliem kādas Aiz­kraukles iestādes vadītājam, jautājot, vai viņš vēlas pirms publicēšanas pārlasīt savu teikto, jo tur bija specifiski termini, saņēmu atbildi: “Nē! Es uzticos “Staburagam”!” Tas dod spēku strādāt tālāk.

Lai šie Ziemassvētki un garās brīvdienas mums ir piepildītas ar siltiem, gaišiem un pēc piparkūkām smaržojošiem brīžiem kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem!

Viedokļi