Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par godīgu spēli

Reģionālajam laikrakstam “Bauskas Dzīve” pasniegta Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes dekānes profesores Intas Brikšes vārdā nosauktā piemiņas balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes pārstāve Inga Spriņģe atklāj, ka tā kolēģiem piešķirta par uzņēmību, drosmi un bezbailību, iebilstot pret Iecavas novada pašvaldības rīcību, izdodot laikrakstu. “Bauskas Dzīves” redakcija rosināja tiesas lietu par to, cik daudz drīkst publicēt pašvaldības izdevumā, vai ir pieņemami saukt to par preses izdevumu, vai tajā drīkst likt maksas reklāmas. Lieta joprojām ir procesā, tā izgājusi trīs tiesu instances un atkal atgriezīsies pirmajā instancē. “Bauskas Dzīve” ir pirmais laikraksts, kas sācis cīņu par godīgiem spēles noteikumiem, un tās pozitīvs iznākums varētu daudz ko mainīt mediju vidē.

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka pašvaldību finansētie izdevumi kropļo mediju tirgu, nodarot būtisku kaitējumu reģionālajai presei. Turklāt velti pašvaldības finansētajos izdevumos meklēt publikācijas, kas nav glaimojošas novada vadībai.

“Diemžēl pašlaik izplatīta ir prakse, ka par nodokļu maksātāju naudu uz pašvaldības izdevuma bāzes tiek uzturēts amatpersonu (un pozīcijas partiju) propagandas līdzeklis, turklāt lasītājam lauku apvidū šo viltus avīzi ir grūti saturiski atšķirt no “īstas” avīzes. Ar šādu bez maksas pieejamu pseido preses saturu cilvēki pierod informāciju lasīt par velti, vietējos laikrakstus abonē mazāk, un tas grauj reģionālo laikrakstu finansiālo bāzi,” norādījis Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors. Arī mediju eksperte Anda Rožuklane uzsvērusi, ka pašvaldībai nebūtu jāveic mediju darbs, bet gan tikai jāinformē par konkrētām izmaiņām, piemēram, drukājot informatīvas lapas. Kā piemēru viņa minēja Lietuvu, kur ar likumu ir noteikts, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji.

Manuprāt, nevienam laikrakstam nebūtu iebildumu pret pašvaldību informatīvo izdevumu, ja tajā tik tiešām būtu tikai domes un pašvaldības iestāžu darba atspoguļojums, taču nereti izdevumi kļūst aizvien krāsaināku, biezāki, tajos arvien vairāk publicē intervijas, aprakstus, dzīvesstāstus, utt.  — daudz materiālu, kas nav saistīti ar pašvaldību iestāžu darbu. Šie bezmaksas izdevumi ir pievilcīgi daudziem, tomēr, ja tie ir vienīgais informācijas avots, tad lasītāji gūst nepilnīgu un tendenciozu ainu par novadā notiekošo.

Viedokļi