Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārdomas pludmales smiltīs

Īsts dārgums bija Dieva dotā dāvana — saulainā un siltā pagājušās nedēļas nogale. Iznāca šajās dienās pabūt Jūrmalā, un tur, kur vien griezies, skanēja lielākoties krievu, mazāk vācu, armēņu valoda. Nedaudz šur tur latviski. Kur tad mani tautieši — prātoju un tūlīt pat atcerējos, ka latvieši tādā laikā noteikti ir līdz ausīm ierakušies mazdārziņa vagās! Vai arī dedzina kūlu. (Joks!) Atminējos kādā no sociālajiem tīkliem publicēto sarakstu ar dīvainībām, kas apliecina, ka esi latvietis. Pūlī latvieti viegli pazīt pēc drūmās sejas — viņš noteikti nesmaidīs, autobusā sēdēs viens pats, krēslā līdzās noliekot maisiņu, cepuri vai jaku, lai kāds neizdomā apsēsties un iztraucēt. Pirms pāris dienām izkāpjot no vilciena, piedāvāju kādai kundzei cienījamos gados palīdzēt izcelt smagu somu. Viņa iekrampējās koferī un pieklājīgi atraidīja — nē, nē, paldies, paldies, viss kārtībā! — un stīvēja somu lejā pati. Varbūt izskatījos pēc potenciālā laupītāja. Tātad vēl latvieši ir ļoti piesardzīgi. Un tai pašā laikā Latvija ir zeme, kurā milzīgā koncentrācijā atrodami burvji, raganas, šamaņi, ekstrasensi, un klientu viņiem netrūkst. Nupat kādā ziņu portālā izlasīju, ka Āgenskalna klīnika līdzās tradicionālajai medicīnai piedāvājusi gaišreģa pakalpojumus — sazināties ar sargeņģeli, paviesoties iepriekšējā dzīvē... Izdarām secinājumus.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzinis, ka “latviskums nav gēnos — tas ir jautājums par to, kas cilvēkam dzīves laikā ir iemācīts, jo uzvedību mēs faktiski iemācāmies. Tādēļ par tādu kā “latvieša gēnu” nevar nemaz runāt. Mēs nevaram runāt par “latvisku reakciju”, bet gan par rīcību, kas būs raksturīga lielākajai daļai Latvijā dzīvojošo, turklāt ar lielu variāciju iespējamību”.
“Vidējais latvietis ir sirsnīgs un vientiesīgs cilvēks ar tendenci uz pašapmānu un ir mainīgs — ir gadījumi, kad pilnmēness ietekmē iet ar bruģakmeņiem sist logus un tad emigrē,” tā par ”vidējo latvieti” izteicies žurnālists Jānis Domburs. Viņš arī norāda, ka latvietis “baidās izteikt iniciatīvu, ja aiz paša nestāv kāds spēks — vara vai partija. Zināmā mērā latviešos valda nedrošība un bailes”.

Tomēr galu galā ar latviešiem pavisam ļauni nav. Protam arī pajokot, vienmēr esam pratuši. Nezinu gan, cik patiess ir internetā atrasts stāstiņš par cenzūru, Kārli Ulmani un cūkām. Būdams Latvijas prezidents, Kārlis Ulmanis ļoti bieži apmeklēja lauku saimniecības un fotografējās kopā ar mājlopiem un māju saimniekiem. Tolaik Ulmaņa dibinātā Sabiedrisko lietu ministrija rūpīgi kontrolēja avīzes un lika izsvītrot visu, kas, pēc ierēdņu domām, nepiestāv prezidentam. Kādas Liepājas apriņķa avīzes žurnālisti nolēma pajokot ar ministrijas ierēdņiem. Viņi avīzē ievietoja foto, kurā Kārlis Ulmanis redzams kopā ar vairākām cūciņām, un zem tā ievietoja parakstu — Valsts prezidents Kārlis Ulmanis (otrais no labās).

Bet šodien labi, ka ir stāvizrāžu meistars komiķis Jānis Skutelis, kurš ar humoru, ironiju ļauj pasmieties par visādām nebūšanām Latvijā — iesālītām ielām, brūkošu Vanša tiltu un visu kaut ko citu, kas latviešiem “besī ārā”. Lai “nebesītos”, var parakt dārziņu.

Viedokļi