Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārsteigums pastkastē

No vakardienas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests mainījis kārtību, kādā izraksta rēķinus par izsaukumiem, kad tomēr nav bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība jeb tā sauktajiem nepamatotajiem izsaukumiem. Turpmāk rēķinus izrakstīs nevis dienesta brigādes mediķi izsaukuma laikā, bet tos sagatavos centralizēti un nosūtīs pa pastu. No 1. jūnija par nepamatotu dienesta brigādes izsaukšanu līdzšinējo 40,14 eiro vietā būs jāmaksā 56 eiro.

It kā formālas lietas, lai nevajadzētu apgrūtināt mediķus, kuru primārais uzdevums ir palīdzības sniegšana, nevis administratīvo funkciju veikšana. Dienesta vadība skaidro, ka tādējādi pasargātāki būs arī viņu darbinieki, kuriem vairs nebūs jāiesaistās diskusijās ar pacientiem — izsaukums bijis pamatots vai nē. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ik dienu izbrauc vidēji uz 1200 izsaukumiem, un apmēram 90 gadījumos mēnesī pacienti saņēmuši rēķinus, jo reāla apdraudējuma cilvēka dzīvībai vai veselībai nav bijis. Kā atzina kāda dienesta pārstāve, tad jaunie noteikumi būtiski atvieglos viņu darbu, jo šobrīd “ātro” mediķi “apkrauti” ar tik daudzām normām un noteikumiem, ka nereti svarīgāk ir ievērot visas instrukcijas nekā palīdzēt cilvēkam, lai arī konkrētas pārliecības nav, ka viņš nekavējoties jāved uz slimnīcu.

Ir kritiska situācija vai nav — tas ir mūžīgais jautājums medicīnā, uz kuru ne vienmēr atbildēt ir viegli. Kad pašam vai līdzās esošajam ir slikti, viss izskatās kritiski. Ne visi mēs esam mediķi un varam pareizi novērtēt situāciju. Ne vienmēr tas precīzi izdodas arī mediķiem, un varam būt pateicīgi, ja viņi pieņem lēmumu nogādāt cilvēku ārstniecības iestādē, lai visu tomēr pārbaudītu. Cilvēks jau nereti iedomājas to sliktāko, un vīrusa saslimšanu var uzskatīt par infarktu vai citu nopietnāku slimību. Kā nereti teikuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, arī viņi var maldīties diagnozē, jo saskare ar slimnieku ir tikai līdz ārstniecības iestādei, bet tālāk nav informācijas, kāda diagnoze viņam noteikta. Šāda informācija palīdzētu analizēt situāciju.

Var saprast mediķus, kuri aizbrauc izsaukumā un konstatē, ka viņu palīdzība nemaz nav bijusi tik ļoti vajadzīga. Tomēr, no otras puses, sabiedrībā atkal tiek palielinātas bailes saukt “ātros” — ja nu būs  jāmaksā, un 56 eiro vienai reizei tomēr ir liela summa. Atceros gadījumu, kad sieviete izsauca mediķus, jo atrada kāpņu telpā nokritušu cilvēku. Izrādījās, ka viņš piedzēries un aizmidzis, bet kā viņa to varēja zināt? Varbūt cilvēkam kļuva slikti, lai arī bija lietojis alkoholu. Vairāk viņa šādās glābšanas akcijās neiesaistās. Zinot, kā tas var beigties, to nedarīs arī citi, jo, tiklīdz kādam būs saskare ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, varēsim minēt — būs “pārsteigums” pastkastē vai nē.

Viedokļi