Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Patīk būt dumjas sistēmas kalpiem — komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Pagājušajā nedēļā mani nokaitināja personāla attieksme kādā elektronikas veikalā Aizkrauklē. Skaidrs, ne jau darbinieki izdod noteikumus, bet gan veikala saimnieki, un pēc tiem strādājošie spiesti rīkoties. Īsumā: internetā noformēju datoru, telefonu un barošanas bloka iegādi. Par pieklājīgu summu. Pirkums tika noformēts uzņēmumam, tomēr visi darījumi — pasūtījums, pasūtījuma apstiprinājums, paziņojums par preces piegādi — notika ar manu vārdu, izmantojot manu telefona numuru un e-pastu. Prece bija jāizņem veikalā. Lai preci saņemtu, esot nepieciešama pilnvara vai arī veikalā jāierodas kādam no uzņēmuma vadības, kurš, kā jau tas vasarā piedienas, varētu būt atvaļinājumā. Nelīdzēja ne tas, ka veikala darbinieki mani pazīst, ne vēlāk zvans uz klientu apkalpošanas centru, atbilde viena — tādi ir noteikumi! Dusmās teicu, ka tādā gadījumā savienojiet mani ar cilvēku, kas šos noteikumus izdomāja, vai arī piedāvājiet vadībai mainīt noteikumus! Kā mierinājumu no klientu apkalpošanas centra dzirdēju, ka es neesot vienīgais, kas vēršas ar šādu jautājumu.
Ik pa laikam sabiedrībā dzirdam frāzes — jāsāk ar sevi, katrs cilvēks ir svarīgs utt. No mārketinga speciālistiem savukārt dzirdētā banālā frā­ze — pircējs ir karalis. Diemžēl gan pirmais, gan otrais apgalvojums ir tikai skaistas frāzes. Patiesībā it visur darbojas kādam izdevīga sistēma. Būt sistēmas ‘‘skrūvītei’’ ir viegli, aiz sistēmas var noslēpties un nav “jākustina” smadzenes. Turpretī uzņemties iniciatīvu nozīmē būt “nepareizajam”.
Vēl kāds vērā ņemams aspekts — sistēma radīta dažu bezsmadzeņu kretīnu dēļ. Tas attiecas arī uz prasību elektronikas veikalā. Kādi esot izmantojuši iepriekšējos noteikumus, kad pilnvara nebija vajadzīga, paņēmuši preci, bet uzņēmumā to neatdeva, respektīvi, nozaga. Te atceros vēl vienu skaistu frāzi — no viena cilvēka nespried par nāciju! Piemēram, visi romi nav zagļi un visi krievi nedzer šņabi. Pārfrāzējot — ne katrs pircējs ir zaglis. Minētā veikala sistēma saka pretējo — zagļi ir visi. Varētu samierināties un klusējot pieņemt. Tomēr manī ir protests. Tāds pats protests rodas, stāvot pie luksofora sarkanās gaismas, gatavojoties pagriezties pa labi. Lietuvā šo jautājumu sen atrisinājuši, pievienojot zaļu bultiņu, kas atļauj pagriezienu, ja netraucē pārējiem satiksmes dalībniekiem. Latvijā par to runā gadiem. 2016. gadā iniciatīvu portālā “Mana balss” par šo jautājumu sāka parakstu vākšanu. Četru gadu laikā to parakstījuši vien astoņi tūkstoši. Secinājums — lielākajai daļai patīk esošie noteikumi, patīk būt dumjas sistēmas kalpiem.

Viedokļi/Komentāri