Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc publikācijas: “Latvijas Pasts” uzskata citādāk

Iepazīstoties ar laikraksta “Staburags” 2019. gada 12. jūlija publikāciju “Par visu maksājam mēs dārgi…”, vēlamies precizēt atsevišķus tajā paustos raksta autores Ināras Sudares izteikumus saistībā ar uzņēmuma vienota informatīvā tālruņa ieviešanu un pasta pakalpojumu pieejamību, kas mūsu skatījumā nav korekti un var maldināt laikraksta lasītājus.
Vēlamies uzsvērt, ka vienota informatīvā tālruņa ieviešana ir ierasta prakse ne vien valsts un pašvaldību iestādēs, bet arī lielākajos uzņēmumos, kas rūpējas par klientu apkalpošanas kultūru un kvalitāti, nodrošinot vienotas un korektas informācijas pieejamību. Īpaši svarīgi tas ir tik lielā un sazarotā uzņēmumā kā “Latvijas Pasts”, kam visā valstī ir vairāk nekā 400 pasta nodaļu un cilvēciskā faktora ietekmē līdz ar to pastāv liels risks sniegtās informācijas neprecīzam formulējam vai vienpusējai interpretācijai. Profesionāla un attālinātai komunikācijai ar klientu īpaši gatavotu speciālistu klientu centra gadījumā šādu kļūdu iespēja tiek samazināta līdz minimumam, un klients iegūst vienotu un precīzu informāciju par viena un tā paša pakalpojuma saņemšanas iespējām neatkarīgi no pasta nodaļas atrašanās vietas.

Noteikti nepiekrītam arī apgalvojumam, ka vienotas informatīvā tālruņa sistēmas ieviešana paildzinātu tālruņa zvanu savienojuma laiku vai būtu vērsta tikai uz darbinieku ērtībām – gluži otrādi, iepriekš “Latvijas Pastā” bieži saskārāmies ar klientu neapmierinātību par to, ka nav iespējams sazvanīt pasta nodaļu un noskaidrot nepieciešamo informāciju. Un šai neapmierinātībai bija loģisks izskaidrojums, jo pasta nodaļu darbinieku primārais uzdevums ir klientu apkalpošana klātienē, tāpēc nereti pasta nodaļās uz klientu tālruņa zvaniem netika atbildēts vispār. Īpaši problemātiskas konsultācijas pa tālruni bija mazajās nodaļās, kur strādā tikai viens darbinieks un kur fiziski nav iespējams vienlaikus sniegt pakalpojumus un runāt pa tālruni.  Arī šobrīd turpinām uzlabot Klientu centra, tostarp vienotā informatīvā tālruņa, sistēmu, lai tā kļūtu ātrāka, efektīvāka un mūsu klienti būtu arvien apmierinātāki.

“Latvijas Pasts” pilnībā nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā un ir vienīgais uzņēmums, kura darbinieki katru darbdienu sniedz pakalpojumus arī vistālākajās valsts vietās. Jautājums konkrētajā gadījumā ir nevis par pakalpojumu saturu, bet formu – vai tas notiek tradicionālas pasta nodaļas modelī, kuru tīkls Latvijā veidots laikā, kad aktuāli bija pavisam citi komunikācijas līdzekļi, kas noteikti neatbilst patērētāju mūsdienu paradumiem, vai elastīgā formātā, kas pasta pakalpojumu sniegšanu ļauj pielāgot reālajam pieprasījumam konkrētā teritorijā. Taču visā valstī un katrā atsevišķā teritorijā pasta pakalpojumi tiek nodrošināti katru darbdienu. Vietās, kur zemā pieprasījuma dēļ pilna spektra pasta nodaļu darbība ir nerentabla, “Latvijas Pasts” maina pasta nodaļas darbības modeli, pielāgojot iedzīvotāju reālajām vajadzībām un tādējādi gan nodrošinot pasta pakalpojumu sniegšanu, gan novēršot zaudējumus valsts uzņēmumam. Visu pasta nodaļu darbības izvērtējums notiek ilgākā  laika periodā, lai izprastu, vai zemais pieprasījums nav izskaidrojams ar kādiem pagaidu iemesliem, taču faktiski visos gadījumos analīze liecina, ka reģionos tas saistīts ar zemu apdzīvotības blīvumu un pasta pakalpojumu izmantošanas kritumu, kas saistīts ar demogrāfiskajiem aspektiem un iedzīvotāju paradumu maiņu, zinātniski tehnisko progresu, digitalizāciju.“Latvijas Pasts” ir sava veida spogulis, kas parāda pakalpojumu reālo pieprasījumu mūsdienu apstākļos, kad neviens vairs nepieprasa izvietot tālruņa būdiņas vai atjaunot telegrāfu. Un pasta pakalpojumi to tradicionālajā izpratnē nav izņēmums, tie mainās, transformējas un nekad vairs nebūs tādi paši kā pirms 5, 10 vai kur nu vēl 15 un 20 gadiem. Ar to jārēķinās mums visiem.

Ar cieņu, Mārtiņš Liepiņš, Komercvadības departamenta direktors

Viedokļi/Komentāri