Sasodītās kvotas

Grūti aprakstīt to emociju gammu, kas šajās dienās pārņem, dzirdot kārtējo ziņu par tā sauktajām deputātu kvotām. No dusmām, kad dzirdu, kādu priekšlikumu atbal­stam mūsu tautas kalpi vieglu roku sadala gandrīz 20 miljonu eiro, līdz pat izmisumam un bezspēcībai, saprotot, ka to laikam jau mainīt nav mūsu spēkos. Lai cik kritizēta un nosodīta būtu šī sistēma, deputāti no tās atteikties negrasās, lai gan manā skatījumā tā ir vistīrākā vēlētāju balsu pirkšana par valsts naudu. Un valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana.

Skaļākais skandāls izvērtās saistībā ar apvienības “Bilžu birojs” pieprasītajiem 30 000 eiro grupas “Līvi” jubilejas albuma un grāmatas izdošanai, par ko, kā izrādās, pati grupa pat nemaz nezināja. Pēc šī skandāla Nacionālā apvienība gan savu pieteikumu atsauca, taču šī situācija skaidri parāda, ka nav nekādu noteiktu kritēriju, pēc kādiem tad šīs deputātu kvotas tiek dalītas. Ir tikai politisks “patīk” vai “nepatīk”, par ko liecina arī tas, ka liela daļa frakcijas “Saskaņa” priekšlikumi noraidīti, taču jau citā pieteikumā tie paši priekšlikumi apstiprināti.

Taču “Līvu” albums nav vienīgais, kas sadusmo, pētot šo deputātu un partiju priekšlikumu sarakstu. 42 000 atvēlēti grupas “Iļģi” koncertam “Arēnā Rīga”, 300 000 filmai “Nameja gredzens” un vēl 50 000 — filmai “Bille”, nauda dalīta vēl vairākiem izklaides
pasākumiem, interneta portālu uzturēšanai un atjaunošanai, dziesminieku saietiem, pieminekļiem, piemiņas plāksnēm, žurnāla papildu tirāžas drukāšanai, grāmatas “Jāņu siers” izdošanai. Par valsts naudu uzturēs biedrības, remontēs baznīcas, kādam dievnamam pirks ikonu, par kādu pagastu izdos grāmatu. Saraksts ir ļoti garš, tā izskatīšanai vajadzīgs vismaz pāris stundu. Taču daudz kas no tā visa būtu jādara pašvaldībām. Vai vietvara pati nevar pie skolas izveidot velonovietni un salabot skolas ēkai durvis? Izrādās, laikam jau nevar, jo, kāpēc neprasīt kādam “savam” deputātam, ja var paprasīt. Ir tik daudz dažādu projektu, kur iegūt finansējumu biedrībām, koncertiem, izstādēm un infrastruktūras uzlabošanai, taču tur jāraksta projekts un jāatskaitās par izlietoto naudu.

Tas viss ir kā spļāviens sejā visiem tiem iedzīvotājiem, kuriem valsts savu palīdzību atteikusi. Tiem, kuri cīnās par savu dzīvību, pateicoties ziedotājiem un atbalstītājiem. Tiem, kuriem vajadzīgas operācijas vai orgānu pārstādīšana, lai izveseļotos, dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, iespējams, strādātu un maksātu šai valstij nodokļus. Tajā pašā laikā daudzi priekšlikumi saistībā ar papildu atbalstu veselības aprūpei noraidīti. Piemēram, papildu ātrās palīdzības staciju izveide lauku reģionos, lai medicīnisko palīdzību cilvēkiem varētu sniegt pēc iespējas ātrāk, un citi.

Viedokļi