Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sava mīluļa audzināšanu sauc par dresūru, cits, darot to pašu, ir varmāka — komentē Ginta Grincēviča, "Staburags"

Divus vakarus pēc kārtas aizkraukliešiem un pilsētas viesiem bija iespēja apmeklēt Lietuvas cirka izrādes. Līdz ar pirmajām ziņām par šovu “riet” sāka tā saucamie dzīvnieku aizstāvji. Neprecizējot tika piesaukti Latvijas likumi, cirka pārstāvji nodēvēti par necilvēkiem utt. Un te nu parādās kašķīgā latvieša prasme no mušas uzpūst ziloni. Jā, 2017. gada 13. jūlijā spēkā stājās grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā ar jaunu 27. 1. pantu, kas paredz aizliegumu atrakcijās un cirka izrādēs izmantot savvaļas sugu dzīvniekus.
Šie grozījumi galvenokārt attiecas uz ceļojošajiem cirkiem gan no Eiropas Savienības, gan trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā tiek aizliegta dzīvnieka izmantošana un apmācīšana, liekot tam veikt pretdabiskas darbības, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas.

 Atslēgas vārds tajā visā ir "savvaļas dzīvnieki". Lietuviešu cirka izrādēs dzīvnieki piedalījās, bet tie bija mājlopi — suņi, kaķis, zirgi, poniji, kaza, telīte, ēzelis un pīles. Bija arī pērtiķis. Šis eksotiskais dzīvnieks cirka izrādes priekšnesumos gan nepiedalījās, starplaikos pasākuma apmeklētāji varēja ar viņu nofotografēties. Vai tas ir pārkāpums? Pēc likuma burta spriežot, jā, iespējams, cirka mākslinieki atraduši nepilnību likumā vai arī pārdroši rīkojas, jo nav sodīti. Interesanti, vai un kurš kontrolē viesmāksliniekus no citām valstīm, kas savu koncertprogrammu rāda dažādās nelielās pilsētās? Likums ir pieņemts, bet kurš to uzrauga realitātē?

 Mani pārsteidz tā saucamo dzīvnieku aizstāvju agresija. Pātaga, sišana, mocīšana, būris — lūk, kāda esot cirka lopiņu realitāte! Kad govis ganībās dzen ar stibu, kad bērns kaķim nogriež ūsas, kad suns par palaidnību saņem kāvienu, tā nav varmācība? Es nesaku, ka tas ir pareizi — dzīvniekus izmantot cirkā, bet uzskatu, ka tā nav sliktākā dzīve, ko lopiņš var nodzīvot. Kaķis, kurš visu mūžu dzīvo ar saimnieci vienistabas dzīvoklī, manuprāt, mokās vairāk. Nav svarīgi, cik liels ir būris, vai tas ir krātiņš vai dzīvokļa četras sienas. Kāda mana paziņa savulaik dzīvoklī paņēma kaķēnu. Burvīgs mīlulis, enerģisks. Piedzīvojumu netrūka, pat pēc vairākiem mēnešiem mincis nebija rimies. Reiz viņa aizveda runci sev līdzi uz laukiem. Tas tik bija ko vērts, kaķēns uzreiz iejuties, varēja redzēt, ka dzīvnieciņš ir laimīgs. Dzīvniekam ir instinkti, dabas balss. Cilvēki bieži tos ignorē savu personīgo iegribu dēļ. Un vai tā nav divkosība? Sava mīluļa audzināšanu sauc par dresūru, cits, darot to pašu, ir varmāka. Nav svarīgi, kā mēs to saucam, stiba tā pati pātaga vien ir. Ja vēlaties cīnīties par dzīvnieku labklājību, tad sāciet ar savu mīluli un sevi! Cirka dzīvnieciņi ir pabaroti, sasukāti un apmīļoti. Mājlopam tā nav slikta dzīve.

Viedokļi