Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sieviete — cilvēks?

Decembra nogales vakarā, klausoties radioteātra lasījumu Latvijas Radio pirmajā programmā, manu uzmanību piesaistīja teikums, kurā stāsta varo­nis — vīrietis — pasūta kafiju, konjaku un kaviāru. Tūlīt prātā savilku paralēles ar sievietes eksistences pienākumiem, kurus apzīmē ar trijiem “K” — Kinder, Küche, Kirche, latviskojot — bērni, virtuve baznīca. Uzjautrinoties pajautāju draudzenei, kuri trīs ‘‘k’’ viņai šķiet iekārojamāki, un saņēmu atbildi — kafija, konjaks un kaviārs noteikti ir vilinošāki.

Par trijiem “k” atkal atcerējos pagājušo sestdien, kad visā pasaulē, arī Rīgā, notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni “Sister march”. Aplūkojot sieviešu tiesību tēmu, jāsecina, ka pēdējos gados pasaulē parādījies vairāk politisku iniciatīvu, kas apdraud sieviešu tiesības, tāpat vardarbība pret sievietēm gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā ir augsta. Organizācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle norāda, ka Polijā sievietēm jācīnās par tiesībām veikt abortu pat tad, ja grūtniecība apdraud viņu dzīvību un veselību. Savukārt pēdējais redzamākais notikums Latvijā ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas lēmums liegt sievietēm kļūt par mācītājām. Tāpat mūsu Saeimā daudzkārt cilātas tēmas par sieviešu reproduktīvo veselību, mums ir deputāti, kuri uzskata, ka sievietes nav spējīgas par to lemt.

Latvijā gan trūkst statistikas, kas reāli atspoguļotu vardarbības pret sievieti ģimenē izplatību un ar to saistītās problēmas. Taču citu valstu dati liecina, ka tā ir ļoti izplatīta sociāla parādība. Vidēji no fiziskas vai seksuālas vardarbības Latvijā cieš 33%, tātad trešā daļa sieviešu, un šis rādītājs ir trešais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 70% gadījumu sieviešu slepkavībā vainojami viņu partneri vīrieši, savukārt pasaulē no vardarbības cietušo sieviešu īpatsvars svārstās no 30% līdz 60%. Statistika liek aizdomāties, taču, tikai nonākot saskarsmē ar vardarbībā cietušajām, var apjaust drausmīgo realitāti un saprast, ka aiz katra procenta slēpjas traģēdija. Kristīnes Želves dokumentālā filma “Sievas” rāda vardarbības dažādās sejas. Filmā trīs Latvijas sievietes atklāj savu pieredzi, un to ir grūti skatīties, uzklausīt un pieņemt kā patiesību — kāda cilvēka dzīves realitāti. Ielūkojoties vairākos interneta medijos, pie raksta par sieviešu solidaritātes gājienu ir daudz ārkārtīgi negatīvu, naida pilnu komentāru un ķengu. Un ir baisi apzināties, kāds truls ļaunums slēpjas daļā sabiedrības, un ne tikai mazizglītoto cilvēku slānī!


Viedokļi