Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Skaista gan tā Rīgas pils! No ārpuses...”

Tik daudz cilvēku esmu redzējusi vienīgi “Prāta vētras” koncertā! Tāda bija pirmā doma, sestdienas vakarā ieraugot garumgaro rindu pie Rīgas pils. 19. maijā daudzviet Latvijā notika ikgadējās Muzeju nakts aktivitātes, kad muzeji bija atvērti daudz ilgāk nekā parasti, piedāvājot bezmaksas ieeju, kā arī dažādus izglītojošus un izklaidējošus pasākumus. Viena no interesantajām vietām, kurā paviesoties, man šķita Latvijas Valsts prezidenta rezidence, bet tāpat kā es domāja vēl vismaz daži tūkstoši. Rinda pie Rīgas pils stiepās apkārt visam skvēram, un tās galu pat grūti bija saskatīt. Drēgnajā vakarā cilvēki bija silti saģērbušies, dažs ietinies segā un pacietīgi gaidīja, kad varēs izmantot ekskluzīvo iespēju — tikt pilī.

Vēlāk lasu, ka apmeklētāju interese par norisēm Rīgas centra lielākajos muzejos, kā allaž, bijusi ļoti liela. Cilvēki bijuši gatavi stāvēt rindā pat vairāk nekā stundu, lai iekļūtu Latvijas Nacionālajā māk­slas muzejā, Latvijas Dabas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un citviet. Mani gan interesēja, vai visi tie ļaužu tūkstoši līdz pusnaktij paguva iekļūt pilī, jo rinda virzījās stipri gausi...

Šī rīdzinieku interese mani patiešām pārsteidza. Patīkami pārsteidza. Atmiņā atsaucu patukšos Muzeju nakts pasākumus mūsu pusē un domāju: kas Rīgā ir citādāk, ko piedāvā muzejos? Koncerti, radošās darbnīcas, interesantas sarunas un ekspozīcijas — šķiet, viss latviešu izklaižu komplekts ir. Jā, bet Rīgā cilvēku ir vienkārši vairāk! — droši vien būs kāds, kurš iebildīs. Vai varbūt dzīve dārgāka, un ikviens grib izmantot iespēju baudīt kultūru bez maksas?

Atbilžu variantu ir daudz, taču mani nepamet sajūta, ka laukos cilvēki vienkārši reizēm nenovērtē to, kas viņiem tiek piedāvāts. Ka vari bez rindas tikt muzejā, ka vari bez maksas noskatīties lielisku koncertu. Jo apmeklētāju ne tikai Muzeju naktī dažādos kultūras pasākumos ir ļoti maz. Un kultūras darbinieki var izstiepties un sarauties, bet šo situāciju īpaši mainīt nevar.
Pie Rīgas pils man gribējās smaidot iesaukties: “Braucam uz Aizkraukli vai Skrīveriem, tur arī būs interesanti!” Un nožēlot, ka jau sākumā nepaliku mājās. Toties ar bērniem atpakaļceļā norunājām: “Skaista gan tā Rīgas pils! No ārpuses...”

Viedokļi