Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Solīt sola, bet nedeva — komentē Ināra Sudare, laikraksts "Staburags"

Solīts makā nekrīt — tā var teikt par pašreizējo situāciju, kādā tagad ir skolotāji.

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī viņi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks — šādu nostāju pirms pāris dienām vairākās intervijās televīzijā un presē pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” gan atzina, ka skolotāji ar algu pielikumu var rēķināties no 2020. gada. Iepriekšējās valdības apstiprinātais grafiks gan izskatās nedaudz citādāks: tas paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019. gada septembrī bija plānots paaugstināt līdz 750 eiro, 2020. gada septembrī —  līdz 790 eiro, 2021. gada septembrī — līdz 830 eiro un 2022. gada septembrī — līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022. gadam.

Tā vien šķiet, ka valdībā strādā vissliktākie matemātiķi un  ekonomisti, bet vislabākie pasaku teicēji. Kad skolēns nepareizi atrisina uzdevumu, tad viņš saņem neapmierinošu atzīmi, savukārt valdības kļūdas vienkārši izkūp gaisā, jo tā jau kļuvusi par praksi, ka aizejošā valdība dzīvo pēc Repšes leģendārā teiciena: ‘‘Nu, kā var nesolīt!”, bet katra jaunā: “Mēs neko nevaram darīt!”

“Tas ir kārtējais pliķis skolotājiem,” par valdības nostāju teic kāda skolotāja, “daudz mazsvarīgākām lietām naudu  šķiež pa labi un kreisi, bet skolotāji paliek pēdējā vietā. Paskatieties darbu sludinājumos! Cik daudzās skolās meklē skolotājus? Vai ar šādu valdības attieksmi var uzlabot izglītības sistēmu?”    

Arī 2015. gada  novembrī bija streiks — toreiz 24 546 skolotāji, pasniedzēji, zinātnieki devās uz darbu un nestrādāja. Streikoja, lai parādītu situācijas nopietnību. Toreiz skolotāji norādīja, ka tas ir streiks par valdības attieksmi, savukārt Valsts prezidents  Raimonds Vējonis teica: “Valdība nav strādājusi pietiekami apmierinoši, un pedagogu streiks tam ir apliecinājums.” Šķiet, laiks stāvējis uz vietas. 

Viedokļi