Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strupceļā — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Jau pagājusi puse no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noteiktā laika, kurā viņa nominētajam Ministru prezidenta kandidātam Aldim Gobzemam bija jāizveido valdība ar konkrētiem ministriem, jāiegūst vairākuma atbalsts un jābūt skaidriem jaunās valdības paveicamajiem galvenajiem darbiem. Taču šķiet, ka uzticētais darbs nav pavirzījies uz priekšu ne par mata tiesu. Vakar notika jau sestais partiju sarunu raunds, bet vienošanās par ministru krēslu sadali un vairākuma atbalstu politiķu ambīciju dēļ netika panākta.
Liels klupšanas akmens Gobzemam var izrādīties ne tikai nespēja vienoties, bet arī piekļuve valsts noslēpumam, bez kuras saskaņā ar likumu Ministru prezidents nevar pildīt savus amata pienākumus. Satversmes aizsardzības birojs, kurš veica priekšpārbaudes par trim premjera amata kandidātiem, jau iepriekš informēja, ka attiecībā uz vienu no kandidātiem nepieciešama papildu pārbaude, jo viņam iepriekš nav bijusi izsniegta speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam. Un šis kandidāts ir Gobzems. Viņš pats gan ir pārliecināts, ka pielaide tiks piešķirta un ar to problēmu nebūs. Komentējot ziņu par kavēšanos piešķirt pielaidi, Gobzems specdienestus nosaucis par nespējīgiem.

Savukārt trešais, vēl palikušais nenominētais premjera kandidāts Artis Pabriks televīzijas raidījumā “Nekā personīga” paudis, ka viņam pieejamā informācija liecina — Gobzemam pielaides nebūs vai nebūs tuvākajā laikā. Šis komentārs raisījis dažādas spekulatīvas teorijas par to, kā gan Pabriks var zināt vairāk nekā Satversmes aizsardzības birojs un kā Pabriks vispār to var zināt, un varbūt, ka Vējonis to jau zināja pašā sākumā un tagad atkal “kaut ko štuko”.

Manuprāt, ja likums par valsts noslēpumu paredz, ka personas pārbaude par pielaidi valsts noslēpumam jāveic pirms darba attiecību vai dienesta sākšanas, tad kāpēc pie mums viss notiek ačgārni? Tad lai SAB vispirms kārtīgi pārbauda kandidātu un tikai tad, kad dota pozitīva atbilde, nominē šim augstajam amatam. Un, ja Gobzemam tomēr šonedēļ izdosies izveidot valdību, taču šī pielaides nebūs, ko tad? Ministra prezidenta darbs bez tās nav iespējams, un to nosaka likums. Gobzems gan pieļauj, ka šajā gadījumā varētu lūgt Saeimu atlikt balsojumu par Ministru kabineta apstiprināšanu līdz pielaides saņemšanai, taču ZZS, “Attīstībai PAR!” un “Jaunās Vienotības” pārstāvji noraida šādu iespēju.

Politologi, vērtējot situāciju, nav optimistiski noskaņoti un domā, ka viss turpināsies arī pēc prezidenta nosauktā termiņa — 10. decembra, un notiekošais liecina par to, ka Ziemassvētkus, iespējams, Latvijā sagaidīsim bez valdības.

Viedokļi