Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svētku šķērsgriezums — komentē Ināra Sudare, laikraksts "Staburags"

Ar skaļu vērienu izskanējuši šī gadsimta lielākie svētki, kas bija veltīti Latvijas simtgadei. Nenoliegšu, brīžam gaidāmās simtgades aktivitātes bija uzmācīgas kā apreibušas mušas.  Aizvadītās trīs dienas bija svētku  kulminācijas laiks. Taču pēc svētkiem jau no paša rīta redakcijā  atskanēja vairāki zvani vai no  visa reģiona —  daudzi lasītāji vēlējās paust viedokli par svētku pasākumiem. Kāds bija sajūsmināts, kāds apbēdināts, kāds saērcināts.

Ja piešķirtu nosaukumu “Draudzīgākā pašvaldība kultūras jomā”, droši vien tā pienāktos Aizkrauklei. Jau laikus reklāmā bija lasāms, ka 18. novembra rīts sāksies  ar ekumenisko dievkalpojumu Sv. Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā, kurā piedalīsies arī P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas vijolnieku ansamblis.  Aizkrauklieši patiešām bija padomājuši, lai cilvēki tieši  18. novembrī varētu baudīt svētkus visdažādākajos pasākumos. Tie bija paredzēti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lai gan laiks nebija pārāk silts, pilsētas centrālajā laukumā bija pulcējušies daudz cilvēku. Lai sasildītos, viņiem tika piedāvāta karsta tēja, emocionāls bija brīdis, kad Latvijas valsts dibināšanas brīdī visi kopā nodziedāja himnu. Jā, dzirdu jau iebildes — šausmas, salūts sākās 15 minūtes agrāk! Fakts, tāds misēklis sanāca, bet vai tad tas bija vienīgais prieks no svētku pasākumu kliņģera? Interesanti, ko lai saka igauņi, kuriem, salīdzinot ar Latviju, bija krietni pieticīgāka uguņošana. Piekrītu divu bērnu māmiņas viedoklim: “Kurš tad nāk pēdējā minūtē uz salūtu? Mēs gan noskatījāmies visu  koncertu, kad bija auksti, meitenes paskraidīja, iedzēra  karstu tēju, un bijām priecīgas izjust kopību ar citiem atnākušajiem.”

Sajūsmināta par pasākumu Pļaviņās zvanīja kāda lasītāja un teicās izbaudījusi svētkus pilnībā — 17. novembrī bijusi  svinīgajā pasākumā, kur Goda pilsoņi teju vai ziedu jūrā noslīkuši. Acīmredzot pareizie cilvēki izvēlēti — teic zvanītāja. Sajūsminājis viņu arī dziedošo kungu koncerts. Savukārt nākamajā dienā bijusi uz filmu “Homo novus”. To 18. novembrī rādīja divus seansus bez maksas.

Brīvdienās svētku gaisotni varēja baudīt arī Bebros, Iršos, Kurmenē, Neretā, Sērenē, Skrīveros, Staburagā, Sunākstē, Vallē, Vietalvā,  Zalvē. Visnogurušākie no svētku svinēšanas bija Daudzevā, Koknesē, Mazzalvē, Secē.  Tur svētku pasākumi notika 16. novembrī, kas bija darbdiena. Koknesē esot bijis ļoti skaists koncerts, žēl, ne visi to varēja redzēt. Tiesa, 18. novembrī svētkus varēja baudīt tikai Likteņdārzā, bet ne visiem ir automašīnas un ne visi spēj veikt tādu attālumu. Vērā ņemams, šķiet, kādas koknesietes ieteikums, ka pašvaldība varēja kaut vienu reisu noorganizēt ar autobusu, citādi visas trīs svētku brīvdienas bija jāpavada pie televizora vai veikalā.

Lai nu kā, katram kāds viedoklis par svētkiem paužams, varbūt taisnība kādai studentei, kura teica: “Kas tur ko “cepties” par simtgades svinēšanu, mums taču nav pieredzes šādu svētku organizēšanā, svinam tos vēlreiz un aizvadītos uzskatām par ģenerālmēģinājumu!”

Viedokļi