Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tilts kā spogulis — komentē Ināra Sudare, laikraksts "Staburags"

Vakar 5 rītā Rīgā satiksmei tika slēgts Deglava tilts, kā rezultātā būtiski mainīti sabiedriskā transporta maršruti. Tas radījis neērtības daudziem rīdziniekiem.  Patiesībā par tilta slēgšanas epopeju varētu uzrakstīt teju vai detektīvromānu, jo, ja patiesība ir viena, tad tilta gadījumā tās ir divas: viena — tilts ir bīstams, pār to nevar braukt, otra — sacelta vētra ūdens glāzē, un uztraukumam nav pamata. Kā lai netic, piemēram, Rīgas domes  Satiksmes departamentā paustajam, ka vakar veikti urbumi arī viskritiskākajā kārtībā esošajā Augusta Deglava ielas pārvada balstā, un pārbaudes liecinot, ka tas atbilst drošības prasībām. Departamenta pārstāve  arī norādījusi, ka  departaments urbumus pārvada balstos bija veicis jau iepriekš, taču Būvniecības valsts kontroles birojs norādījis, ka pārbaudi vajag veikt arī konkrētajam balstam. Arī šī pārbaude apliecināja, ka balsta vidus ir pilns ar betonu un ir stabils.

Taču no tilta epopejas maisa spraucas ārā īleni. Un tiem jau ir politiska nokrāsa. Jau otrdien intervijā  Latvijas Radio Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei, jo  Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus un neveic atkārtotas ekspertīzes. Turklāt esot daudz faktoru,  kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības.

Atceroties traģisko notikumu veikalā “Maxima”, šķiet, viss it kā būtu loģiski un kārtībā, tikai absolūti neloģiski šķiet, ka to pieprasa nevis  tiltu speciālisti, bet politiķi.

Un pats būtiskākais ir tieši tas, vai Deglava tilta slēgšanas iemesls ir patiešām bažas, ka tilts varētu sagrūt, vai tomēr tam visam apakšā ir politiskas spēlītes? Ja ir pirmais variants, tad viss kārtībā, meklējam tik naudu un zibenīgi remontējam. Bet, ja tam pamatā ir jūkošās un brūkošās partijas politiķu reitingu paaugstināšana, tad nu gan tas no abiem KPV LV ministriem — ekonomikas ministra Ralfa Nemiro un iekšlietu ministra Sanda Ģirģena — izskatās pēc sabotāžas. Tad neviļus arī rodas jautājums: kāpēc tad neslēdza dzelzceļa līniju zem Deglava tilta? Vilcienu vibrācija taču var izraisīt ātrāku tilta sabrukšanu.

Laikam jau patiesība ir kaut kur pa vidu: brūk gan tilts, gan partija. Un epopeja ap tiltu ir tikai spogulis, kurā spoguļojas brukšanas process. Kurš sabruks pirmais — tas ir laika jautājums.

Viedokļi/Komentāri